Pēc Krievijas raķešu un dronu uzlidojumiem Ukrainas Sumu reģionam, tur iznīcināta kritiski svarīga infrastruktūra.(Reuters) Netiek ziņots par ievainotiem cilvēkiem.  

Ukraina  šonakt notriekusi septiņus no astoņiem Krievijas droniem. (DN)

Ukrainas ārlietu ministrs šodien apmeklēs Ķīnu. Piedalīsies sarunās par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ķīna nav nosodījusi šo krievu iebrukumu Ukrainā un pagājušajā gadā aicināja panākt “politisku risinājumu”, lai izbeigtu  šo karu. Šāda vienošanās ļautu Krievijai paturēt lielu daļu teritorijas, ko tā sagrābusi Ukrainā. Tikšanās iniciatīva ir Ķīnas pusē. (TT)

Kopš 2022. gada krievi sāka ieslodzīto vervēšanu militārajā dienestā. (The Guardian) Tagad arī Ukrainā pieņemts likums, kas ļauj par kriminālnoziegumiem notiesātajiem brīvprātīgi pieteikties armijā. Taču ukraiņi negrasoties izmantot tādu pašu taktiku kā krievi. Ieslodzītie, kas cīnīsies frontē, nekļūšot par “lielgabalu gaļu”. Viens no šādiem cīnītājiem būs arī ieslodzītais Volodimirs P.  Viņam piespriests astoņu gadu cietumsods par netīšu sievas tēva slepkavību. Upuris nomiris pēc kautiņa. Tagad ieslodzītais ir apmierināts ar savu lēmumu iestāties armijā: „Cilvēki uzreiz sāka izturēties pret mani ar cieņu. Ja esi cietumā, tad neesi nekas. Tagad es atkal esmu cilvēks”. (The Guardian)

Vladislavs V., kurš izcieta piecu gadu cietumsodu par zādzību, arī saka, ka lepojas ar sevi:

„Ja es neizdzīvošu šajā karā, tad vismaz mani bērni varēs lepoties ar mani. Es gribu aizstāvēt viņus un savu valsti.“

Visiem ieslodzītajiem Ukrainā netiek dota iespēja nomainīt cietumu pret armiju. Pāriet no cietuma uz fronti netiek atļauts: izvarotājiem, masu slepkavām un personām, kas vainīgas valsts drošības pārkāpumos. Sodītie, kas cīnījušies gadu frontē, tiks atbrīvoti no soda. Taču viņiem jāturpina cīnīties tālāk. Ja šāds karavīrs dezertē, tad draud tas pats sākotnējais sods cietumā + 10 gadi cietumā.  (The Guardian)