Pēdējā laikā parādās krievu aģentūru ziņojumi par kārtējo “atbrīvoto” ciemu Ukrainā. Tās ir mazas apdzīvotas vietas, kurās mitinās pāris cilvēku. „Šādi Krievijas puse vēlas parādīt, ka guvuši panākumus. Lai gan tas nav nekas tik ievērojams,”- saka pulkvežleitnants Jorgens Elfvings. Jūlijā Maskava (katru otro dienu) ziņoja, ka esot “atbrīvoti” kārtējie ciemi: Stepanova (Doņeckas rajonā) un Novopokrovska (Doņeckas rajonā). Dažas dienas vēlāk Krievija paziņoja, ka esot ieņemti vēl divi ciemati Doņeckā – Sokila un Čigari.10.jūlijā – Jasnobrodivkas ciems Doņeckā. Taču Ukraina šo informāciju noraidīja. Sekoja Kremļa paziņojumi par Urožaines “atbrīvošanu”, lai gan tur neviens nedzīvo un ciems ir pilnībā aizpostīts. 

Nedēļu vēlāk Krievija ziņoja par Andrijivku (Luhanskas apgabalā) un Pištjanes ciemu (Harkivas apgabalā) utt. Lielākajā daļā šo ciemu ir 4 iedzīvotāji un Urožainē ir vispār tikai divas ielas. Taču  Kremlis lepni turpina it kā “atbrīvoto” miestu uzskaitīšanu. Šis ir Kremlim raksturīgs propagandas gājiens – piespraust sev ordeņus pie krūts un pārspīlēt panākumus. „Krievijas puse vēlas parādīt krieviem un pasaulei, ka viņi ir guvuši panākumus, lai gan nekas tik ievērojams tas nav. Parastie krievi gandrīz nemaz nezina, cik daudz cilvēku dzīvo šajos ciemos, un, visticamāk, nekad to arī neuzzinās”- saka Jorgens Elfvings. Viņam šķiet, ka krieviem pašlaik vajag šos uzvaru pārspīlējumus propagandā, lai izskatītos savējiem labāki nekā patiesībā ir.  

„Krievu uzbrukums šovasar kopumā nav bijis īpaši veiksmīgs. Bet, ja jūs varat parādīt kaut nelielus panākumus, tad tas palīdz mazināt kritiku par kara pastāvēšanu valstī”- uzskata Elfvings. 

Šāda lielīšanas liecinot, ka krieviem neiet labi. Izskatās, ka Krievija nespēj koordinēt operācijas un viņiem sāk trūkt personāla un materiālu. Dižais spiegs un vadonis Putins ar kara stratēģiju pagaidām nav ticis galā. 

Tāpēc tie piedāvātas jaunas bombongas kara pašnāvniekiem. Tiem krieviem, kas brīvprātīgi pieteiksies dienēt un piedalīties valsts agresijas karā pret Ukrainu laikā no 1. augusta līdz 31. decembrim, saņems vienreizēju samaksu 400 000 rubļu apmērā, raksta Reuters. Summa atbilst aptuveni 5000 eiro. Par to paziņots trešdien Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstītajā dekrētā. Prēmijas mērķis ir piesaistīt vairāk cilvēku, lai viņi iestātos Krievijas armijā. „Šī varētu būt zīme, ka vervēšana nenotiek tā kā bija plānots. Tad jāizmanto nedaudz spēcīgāki stimuli, lai panāktu to, ka cilvēki sāk pieteikties šajā kara līgumdarbā,” – domā militārais eksperts Jergens Elfvings.

Arī daudzi Krievijas reģioni piedāvā savus bonusus karavīriem. Piemēram, Maskava, kur brīvprātīgie karavīri saņem 1,9 miljonus rubļu par viena gada vai ilgāka kontakta parakstīšanu. (DN)

Šajā situācijā, kad krieviem karš īpaši neizdodas, aktivizējas diplomātiskās sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiskojis paziņojumu, ka Krievijai vajadzētu piedalīties otrajā miera sarunu sanāksmē par Krievijas iebrukuma karu Ukrainā.

„Lielākā daļa pasaules valstu šobrīd uzskata, ka Krievijai ir jābūt pārstāvētai otrajā sanāksmē, pretējā gadījumā mēs nevaram sasniegt jēgpilnus rezultātus. Mēs nevaram pret to iebilst. Ja reiz visi tā vēlas lai Krievija būtu pie sarunu galda, tad mēs neiebilstam“. Saka Zelenskis, tiekoties ar franču medijiem (AFP).

Pirmā tikšanās reizē Krievija uz tikšanos netika uzaicināta.

Attēlā: krievu karavīrs atbrīvotajā ukraiņu ciemā (AP)