Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins paziņojis par savu atkāpšanos no amata. Iemesls ir vērienīgais korupcijas skandāls, kas ļāvis valsts amatpersonām izvairīties no militārā dienesta. Krāpšanos konstatējis Ukrainas Drošības dienests (SBU) veiktajā izmeklēšanā. Noskaidrojies, ka 64 amatpersonas sarūpējušas sev nelikumīgas invaliditātes apliecības. „Vēl deviņi cilvēki jau ir notiesāti,” teikts SBU paziņojumā, piebilstot, ka 4106 invaliditātes apliecības jau anulētas. (SvD)

Eiropas Parlaments nupat vienojies par jaunu palīdzības paketi Ukrainai, pamatojoties uz iesaldētajiem Krievijas naudas līdzekļiem Rietumos. Tas nozīmē, ka aizdevumi Ukrainai (gandrīz 40 miljardu apmērā) tiks nodrošināti, izmantojot Krievijas centrālās bankas aktīvus. (Reuters) Priekšlikums tika apstiprināts ar 518 balsīm “par”, 56 balsīm “pret” un 61 balsīm “atturoties”. 

Krievi strauji palielinājuši slīdbumbu izmantojumu frontē. Šos ieročus Ukrainas pretgaisa aizsardzībai ir grūti notriekt. Ukraina apgalvo, ka vienas nedēļas laikā krievi mēdzot nomest ap 900 šādu bumbu. „ Šādas bumbas pamatā tiek izmantotas pret ukraiņu mērķiem visā frontes līnijas garumā,” – skaidro eksperts Jorgens Elfvings.

Ar šo bumbu palīdzību krievi atkaroja Avdijivkas pilsētu. (Reuters). Maijā izmantoja Harkivas sektorā, un augustā sagrāva vairākas daudzdzīvokļu ēkas Harkivas centrā, nogalinot septiņus cilvēkus. Nākamajā mēnesī ar šīm bumbām Maskava uzbruka citam daudzdzīvokļu namam, kurā ievainoja 21 cilvēku un pēc tam uzbruka sirmgalvju pansionātam Sumu reģionā.

Planiera bumbas jeb slīdbumbas mēdz būt pārtaisīta munīcija no Padomju Savienības laikiem. Tās var būt aprīkotas ar “spārniem”: un vienkāršu satelītnavigācijas sistēmu. Konstrukcija ļauj tām slīdēt mērķa virzienā. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai ir grūti prognozēt kā tās pārvietosies gaisā un tāpēc tās ir grūti notriecamas. 

Bumbas var svērt no 500 līdz 3 000 kilogramiem, un tās ir lētākas nekā modernās raķetes, taču pietiekami nežēlīgas un iznīcinošas, lai izpostītu pat spēcīgi nostiprinātas Ukrainas aizsardzības pozīcijas.

Kāds ukraiņu karavīrs ārzemju medijiem ir liecinājis par bumbu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Ja tās detonē pāris kilometru attālumā, tad cilvēkam sāk asiņot no ausis un deguns. Sākas vemšana. „Divas dienas jutos kā pēc smadzeņu satricinājuma, man bija grūti pat sarunāties” – liecināja kāds ukraiņu karavīrs laikrakstam The Times.

Jorgens Elfvings  uzskata, ka krievi izmanto šīs bumbas tāpēc, ka viņiem izbeigušies modernāki ieroči. „Ja trūkst dronu un kreisējošo vai citu raķešu, tad šīs slīdbumbas var būt pieņemama lieta” – viņš konstatēja DN.

Vai šis ir pierādījums, ka krieviem sāk pietrūkt ieroču? 

„Krievija nepārtraukti uzbrūk Ukrainai ar droniem, spārnotajām un parastajām raķetēm. Laiku pa laikam ir parādījušās ziņas, ka viņiem nav tik lielas ražošanas jaudas kā paši varētu vēlēties. Nav zināms cik munīcijas un ieroču krieviem šodien atlikuši. Visticamākais, ka viņiem sāk pietrūkt parasto ieroču un tāpēc liek lietā  daudz “stulbo bumbu”, kuras nevar kontrolēt.”

Krievijas Ārlietu ministrija izsaukusi “uz paklāju” jeb skarbām pārrunām Vācijas vēstnieku, lai izteiktu protestu pret vakar Vācijas ziemeļu ostas pilsētā Rostokā atklāto NATO jūras spēku bāzi. Kremlim nepatīk jaunas NATO Bāzes pie Baltijas jūras. Rostokas štābu vadīs Vācija, sadarbībā ar personālu no 11 valstīm. (TT)

Ukrainas iedzīvotāju skaits kara rezultātā pašlaik samazinājies par 10 miljoniem. (AFP)

Attēlā: ukraiņu policija un prokuratūra izmeklē slīdošo bumbu uzbrukuma sekas privātmāju rajonā, pie Harkivas (AP)