Ar šo karu pašiem jātiek galā

Šonakt krievi atkal uzbrukuši Kijivai. Vairākos viļņos. Nav ziņu par sekām. Iedzīvotāji visu nakti bijuši spiesti pavadīt patvertnēs. (DN)

Krievu blogeri ziņo, ka krievu arnija iet uz priekšu un turpina ieņemt ciemus Doņeckas zonā. Vakar esot okupēts Gorņakas ciems uz dienvidiem no Selidovas. Aizvadītās nedēļas laikā krievi okupējuši 134 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. (DN) Neatkarīgi avoti šo informāciju nav apstiprinājuši.

Nelāgas ziņas no Tbilisī. Pagaidām izskatās, ka valdošā partija, kas tur mīl Putinu, ir panākusi pārsvaru šajās vēlēšanās. Vēlēšanās piedalījušies 59% gruzīnu un Kremļa drauga partija uzvarējusi ar apmēram 4% pārsvaru. Šie vēl nav galīgie rezultāti, bet tikai tendence. Opozīcija uzskata, ka iznākums nav taisnīgs un, ka rezultātu atkal ietekmējusi Krievija un Putins. Tas nozīmē, ka Gruzija realizē Padomju Savienības atjaunošanas ideju pie kuras patlabam strādā Kremļa saimnieks. Viņš vēlas atgriezt atpakaļ Padomju Savienību – ar kariem un uzpirktām vēlēšanām. Tādu pašu kāda tā bija agrāk. Pašlaik Putina iekarojumu zonā ir: Armēnija, Gruzija un Moldāvija. Vēlos uzsvērt, ka pēc brīža viņš ķersies klāt arī Baltijai. Tas ir zināms un nav nekāds noslēpums. Tāpēc mums vajadzētu nepakļauties gaidāmajai dezinformācijas kampaņai un saprast, ka nākamās divas vēlēšanas arī Latvijā būs Putina zīmē. Lielam skaitam cilvēku tiks maksāts, ieskaitot masu medijus un radiostacijas, lai tiražētu melus un iebiedētu cilvēkus. Šlesera klaigas radio ēterā jau to pierāda. 

Vai Ukraina patiešām var uzvarēt karā, kurā šodien iesaistās arī ziemeļkorejieši? 

 Šis jautājums tiek uzdots arvien biežāk, jo Krievija it kā ir pavirzījusies uz priekšu Donbasā. Putina valsts ekonomika ārēji (neraugoties uz smagajām sankcijām) daļēji izvairījusies no sabrukuma un bankrota.

Ziemeļkorejas ieguldījums liecina, ka atbilde ir “jā”. Ukraina var uzvarēt karā. Krievija tomēr nespēj saražot pietiekami daudz ieroču un munīcijas, jo viss saistīts ar milzīgām izmaksām. Jau nogalināti vairāk nekā 100 000 karavīru un vēl pusmiljons ir ievainoto. Putins neuzdrošinās veikt jaunu mobilizāciju.

Viņam ir vajadzīgi ne tikai ieroči no Ziemeļkorejas, bet arī armija, jo pašam savas vairs nav. 

Vienlaikus ziemeļkorejiešu nostāšanās Ukrainas frontē ar ieročiem rokās nozīmē eskalāciju. 

Karā tagad iesaistās trešā valsts. 100% legāli.

Kā Ukrainas draugiem un sabiedrotajiem būtu jāreaģē?

Domāju, ka pēdējā laikā pārāk daudz enerģijas tiek tērēts, lai apšaubītu Ukrainas izredzes uzvarēt. Muļķības vai gļēvulības dēļ skan balsis, kas pieprasa “miera sarunas” ar Putinu. It kā Vladimirs Putins un Kims Čenuns būtu cilvēki, ar kuriem iespējams sarunāties un par kaut ko vienoties. Nevar cerēt uzsākt miera sarunas ar cilvēku, kas noteikti vēlas Jūs nogalināt.  

Šie divi diktatori saprot tikai pārspēku. Ja viņi sastapsies ar pretestību, tad piekāpsies. 

Lai pārtrauktu šo karu, Ukrainai ir nepieciešamas drošības garantijas NATO formā.

Vašingtonā un Briselē jau notiek diskusijas par to  kā to izdarīt. Makrona ideja par Francijas karaspēku, kas vaērtu doties palīgā ukraiņiem, liecina, ka izpratne pastāv. Ja Kamala Harisa kļūs par prezidenti, tad šo karu varēs pārtraukt. Ja viņa nekļūs par prezidenti, tad situācija būs grūtāka un mums eiropiešiem pašiem ar krieviem būs jātiek galā. 

Attēls: Anders Hansons (DN)

Leave a Reply