Tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru, kas atrodas Krievijā, pašlaik tiekot nosūtīti uz fronti pie Kurskas. Līdz šim nav saprotamu ziņu par to kā īsti korejiešiem veicas ar karošanu pret ukraiņiem. Ir tikai zināms, ka par karaspēka piegādi, Putins dod Ziemeļkorejai naftu, raķešu ražošanas tehnoloģiju un finansiālu palīdzību. (TT)
BBC publiskojusi satelītattēlus, kuros redzams kā Ziemeļkorejas naftas tankkuģi apmeklē krievu naftas termināļus. Pavisam –  43 reizes (kopš marta). Attēlos redzams, ka kuģi tur ierodas tukši un atstāj Krieviju pilni ar naftu. Pagaidām krievi samaksājuši ar apmēram viena miljonu barelu naftu par Phenjanas militāro palīdzību Ukrainas frontē. 

Kaujas Ukrainā katru dienu ir spraigas. Piemēram, aizvadīto divu dienu laikā krievi ar artilēriju un gaisa triecieniem uzbrukuši 17 apdzīvotām vietām Hersonas reģionā. Pieci cilvēki ievainoti. Intensīvas kaujas norisinājušās Pokrovskā, kur krievi uzbrukuši 44 reizes.

Zeļenskis uzskata, ka karš varot beigties jau nākamgad. Viss tagad esot atkarīgs no “stingrākas ASV pozīcijas” šajā jautājumā. Viņš cer, ka nākamgad izdosies šo asinsizliešanu pārtraukt. Liela nozīme būšot Putina sabiedrotajiem, kurus Kremļa priekšnieks dēvē par “globālajiem dienvidiem”. Man šķiet, ka Putinu neietekmē nekādi “draugu” ieteikumi, bet tikai kādi neciešami apstākļi, kurus viņam būtu iespējams radīt.

Putins pašlaik piedāvā visiem krievu karotājiem norakstīt banku parādus, ja viņi ir gatavi karot Ukrainā. (AFP, SvD), tas nozīmē, ka arī viņam kara rezerves ir iztērētas.  

Ukrainas karam ievelkoties garumā, pieaug naids pret krieviem un visu krievisko Ukrainā un citur. Pašlaik Kijevā tiek vākti nost uzraksti krievu valodā, to skaitā arī teksti pie krievu rakstnieku Turgēņeva un Bulgakova muzejiem Kijivā. 

Pirms šī kara agresivitāte pret krievu kultūru nebija tik liela, kādu to pasaulē piedzīvo patlaban. Ukrainā šobrīd ir tikai 3% krievu atbalstītāji. Krievi turpina bombardēt skolas, slimnīcas, izsmiet ukraiņu kultūru un cilvēkus. Piespiedu kārtā turpina nolaupīt ukraiņu bērnus un, pārvedot tos uz Krieviju, audzināt tur par patriotiskiem krieviem. Tāpēc tagad arī krievu kultūra tiek uzskatīta par ieroci šajā karā. Pašlaik tiek anulēta viena no svarīgākajam tūristu atrakcijām – krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova dzīvoklis, kurā rakstnieks pavadījis bērnību Kijivā. Jā, Bulgakovs bija krievs un nekādi nav pieskaitāms ukraiņu kultūrai. Ukrainas “kultūras komisija” ir izskatījusi Bulgakova literāros tekstus un secinājusi, ka viņš “nav labvēlīgs Ukrainai un ukraiņiem”. Tāpēc visi rakstnieka monumenti un piemiņas plāksnes jānovāc. Vai to vajadzētu vai nevajadzētu darīt? Puškina kārtējā pieminekļa aizvākšanu Kijivā daudzi uzskata par pareizu rīcību, jo viņš nekad Ukrainā nav dzīvojis, taču Bulgakovs tur pavadījis savu bērnību.

Ar Turgēņevu ir citādi, viņš, tieši tāpat kā Tolstojs, slavina krievu impēriju. Kā rīkoties mums? Man patīk, ka “troļļa Barklaja” melnais varoņa piemineklis aizvests uz Jūrmalu un uzstutēts tur. Domāju, ka pie kāda kārtējā nama Jūrmalā var saspraust arī citus Kremļa propagandas ieviestos pieminekļus Latvijā un šādi “gorod Jurmala” atgūtu savus patiesos vaibstus, norādot kās tur reāli dzīvo. Tur varētu izvietot arī visu “atbrīvotāju monumentus” un pārvērst  šo piejūras miestu par to, kas tas patiesībā arī ir – krievu sādža. Būtu kur šo ideoloģiskos atkritumus izstādīt. Kā jums šķiet? Vai nav laba ideja? 

Attēlā – Bulgakova muzejs (AP)