Vakar bez elektrības bija viens miljons cilvēku Ukrainā. Krievu uzbrukumi izsita no ierindas liftus, apgaismojumu, transportu, dzeramā ūdens padevi un visu pārējo, kas ir atkarīgs no elektriskās strāvas. Septiņiem krievu stratēģiskajiem bumbvedējiem Tupolev 95 izdevās sagraut infrastruktūru: Harkivā, Mikolajivā, Odesā, Luckā, Rivnē, Sumos un Volinā. 

Savukārt Ukraiņi uzbrukuši naktī krievu ciemam Šebekinsā, Belgorodas rajonā. 

Harkivas pilsētas mērs brīdināja no nākamajiem krievu uzbrukumiem un mudināja iedzīvotājus meklēt patvērumu arī šodien un rīt zem zemes. Pat Kijivā militārā vadība informējusi par iespējamu krievu uzbrukumu ar kruīza raķetēm. Cilvēki tiek aicināti palikt patvertnē visu nakti, ja tas ir iespējams.

Traka bombardēšana esot Putina “atbilde ukraiņiem” par britu tālās darbības raķešu izmantošanu uzbrukumos Krievijas pierobežai. Šodien un rīt Putins graušot Kijivu ar hiperskaņas raķeti. Tādu pašu kādu viņš pirms pāris dienām izmēģināja Dņipro pilsētā Ukrainā. “Mēs neizslēdzam rīt vai parīt  “Orešņik” raķetes izmantošanu”- teica Putins vakar preses konferencē, vizītes laikā Kazahstānā.(DN)

Piecus sagūstītos ukraiņus esot nošāvuši krievu spēki. Ukraiņu karavīri padevušies krievu gūstā Zaporižjas tuvumā, Ukrainas dienvidaustrumos. Taču nošauti, lai gan nav pretojušies. (TT)

Somijā pašlaik tiek izveidota rūpnīca, kurā tiks būvēti droni Ukrainas kara vajadzībām. To nodrošinās uzņēmums Summa Defense. Būvniecība notiek sadarbībā ar Ukrainas uzņēmumiem. Sākumā rūpnīcā būs tikai daži desmiti darbinieku, bet vēlāk to paplašinās līdz vairākiem simtiem līdzstrādnieku.  

“Nepieciešamība pēc droniem un jaunām tehnoloģijām un lielākām ražošanas jaudām pašlaik ir milzīga. Droni tiks piegādāti ne tikai Ukrainai, bet arī ES un NATO valstīm,” teikts paziņojumā Ziemeļvalstu presei. Objekta atrašanās vieta (drošības apsvērumu dēļ) tiks turēta noslēpumā. (TT)

Amerikāņu nākamais “miera nesējs” Ukrainā jeb 80 gadus vecais Kīts Kellogs “cēlies” no aizsardzības sistēmas un savulaik pat ir dienējis armijā Vjetnamas kara laikā. Viņš atvaļinājās no militārā dienesta 2000. gadu sākumā un 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā tika iecelts par Trampa ārpolitikas padomnieku.

Kelloga ideja ir iesaldēt frontes līnijas Ukrainā pašreizējās pozīcijās un piespiest Krieviju un Ukrainu nosēsties pie sarunu galda. Šis varētu būt pirmais solis. Taču tas negarantē, ka visi nākamie soļi notiks ātri un secīgi. 

Kellogs vēlas, lai ASV Ukrainai izvirzītu ultimātu. Ja Kijiva nevēlas risināt sarunas, tad ASV būtu jāpārtrauc atbalsts valsts aizsardzībai. Līdzīga ultimāta priekšā būtu arī Vladimirs Putins. Ja Krievija nevēlēsies risināt sarunas par mieru, tad ASV nosūtīs Ukrainai vēl lielāku palīdzību, liecina šī dueta priekšlikums. Nedomāju, ka tam piekritīs Ukraina un  Krievija. Te trūkst centrālā vienošanās daļa, kuru krievi dēvē par “Ukrainas spēku denacifikāciju un atbruņošanu”. Putins pieprasa nomainīt esošo Ukrainas valdību ar Kremlim simpatizējošu un ukraiņu armijas iznīcināšanu. 

Kellogs vēlas arī NATO piektā paragrāfa anulēšanu, ja valsts nemaksā NATO budžetā vismaz 2%.  

Ko jūs domājat par šo priekšlikumu? Vai tas palīdzēs izbeigt šo karu? 

Attēlā – veikala iekštelpas Kijivā (DN)