Pienākusi gadu mija. Brīdis, kurā dzīvojam, ir sarežģīts un grūts. Pašlaik pasaulē ir vairāk bruņotu konfliktu, nekā to ir bijis jebkad agrāk.

Bikli (ar cerībām) raugāmies uz jauno 2025., kas ieradīsies pusnaktī.  Šobrīd vēlos novēlēt mums laimi jaunajā gadā, jo “laime ir sajūta, ka spēks pieaug , bet pretestība tiek pārvarēta.” (Frīdrihs Nīče).

Dzīve nav problēma, kas jāatrisina, bet gan realitāte, kurā jāpavada atlikušais laiks. Tāpēc novēlu mīlēt sirds un dvēseles valdzinātājus, tuviniekus, draugus un laiku, kuru piedzīvojam un pavadām visi kopā. Atsakoties no piesardzības mīlestībā, jo mīla ir pats daiļākais un cēlākais, kas ar cilvēku viņa mūža laikā var notikt. Pieņemsim, novērtēsim un glabāsim to kā cēlu vērtību. Piedzīvosim mīlestību visās tās izpausmēs, jo laime ir kā tauriņš. To nevajag vajāt, ķert vai sodīt. Ja dzīvosiet tālāk, tā atlidos pati un maigi apsēdīsies jums uz pleca.

Nav ceļa uz laimi, jo pati laime ir daiļš ceļš cauri laikam. Kopā ar mīlestību.