Krievijas militārā stratēģija karā pret Japānu un Dienvidkoreju

Ukraiņi uzbrukuši krievu militārajam vadības centram Marino, netālu no Kurskas. (Reuters)

Nopludināti krievu militārie dokumenti liecina, ka Putina armija jau vairākus gadus trenējas potenciālajam karam pret Japānu un Dienvidkoreju. Militārie un civilie mērķi tiek rūpīgi izraudzīti, ir pārbaudīta pretgaisa aizsardzības modrība un krievu virsnieki jau ilgstoši tiek apmācīti nākamajam pasaules karam arī Āzijas zonā. (Financial Times)

2014. gadā, kad Krievija sāka Krimas pussalas aneksiju, krievi esot veikuši manevrus arī otrā pasaules malā. Krievijas bumbvedēji 17 stundu laikā aplidojuši Japānu un Dienvidkoreju. Lai sagaidītu Krievijas bumbvedējus,  japāņi un dienvidkorejieši bija spiesti  pacelties gaisā 18 reizes ar 39 kara lidmašīnām.

Šis bijis rūpīgi pārdomāts un izplānots krievu manevrs, kura mērķis bijis pārbaudīt abu valstu pretgaisa aizsardzības spējas, un vēlme izmantot šo uzbrukumu, lai apmācītu savus virsniekus karam pret Āzijas valstīm. „Tas nozīmē, ka krievu kara teātris Eiropā un Āzijā  ir sinhronizēts.” – uzskata Viljams Alberks, bijušais NATO darbinieks. 
Nopludinātie dokumenti iezīmē virkni militāru un civilu mērķu, kas krieviem šķiet svarīgi šajā karā. To skaitā ir Japānas un Dienvidkorejas raķešu un  pretgaisa aizsardzības sistēmas. 160 dažādi mērķi. 82 no tiem ir militārās iekārtas, piemēram, štābi un radaru sistēmas. Pārējais ir civilā infrastruktūra: ceļi, tuneļi, tilti un atomelektrostacijas.

Dažiem mērķiem ir pievienotas arī krievu animācijas ilustrācijas, kas rāda kādas varētu būt sprādzienu sekas un cik liels būs sprādzienu rādiuss un efekti. 

Krievi apzinājuši “ienaidnieka” aizsardzības iekārtas. Piemēram, kāds Dienvidkorejas bunkurs ir norādīts kā viens no konkrētiem mērķiem un norādīts cik nepieciešams ieroču un munīcijas, lai to sagrautu. Tas nozīmē, ka krievi ļoti konkrēti gatavojas šim uzbrukumam. (Financial Times)

Keio universitātes profesors Mičito Curuoka laikrakstam Financial Times uzsvēris, ka konflikts ar Krieviju vienmēr ir Japānai pastāvējis.

“Par iespējamiem konfliktiem ar Ziemeļkoreju vai Ķīnu mēs līdz šim vienmēr esam saņēmuši laicīgus signālus. Taču tas, ka Eiropas kara atbalsis var atskanēt arī pie mums, ir kas jauns. Tas, ka līdz Tokijai šie signāli ir nonākuši tikai tagad liecina, ka neesam bijuši gatavi šāda uzbrukuma iespējai”- saka profesors Curuoka. 

Japāna jau sen esot morāli gatava karam pret Krieviju, lai gan japāņi līdz šim neuzskatīja, ka krievi varētu kļūt par reāliem ienaidniekiem. Taču nopludinātie dokumenti liecina, ka ar šādu iespēju ir jārēķinās.  

Tas nozīmē, ka Maskavai ir bailes no austrumu flanga spēkiem. Ja sāksies karš pret NATO. 

Putins un viņa ģenerāļi baidās, ka karš Rietumos pavērs durvis amerikāņu sabiedroto uzbrukumiem austrumos. Tas nozīmē, ka Āzija nedrīkst ignorēt konfliktus Eiropā. Savukārt Eiropa nedrīkst pasīvi stāvēt malā, ja Āzijā sāksies karš.

Pastāv aizdomas, ka nopludinātie dokumenti Krievijas armijā tikuši izplatīti 2013.-2014.gadā un tie liecina par rūpīgu gatavošanos karam austrumos. Dokumentos var manīt lielu ticību savām krievu raķetēm, kas Ukrainas frontē izrādījās ļoti nekvalitatīvi ieroči. 

Attēlā – korejiešu karavīrs krievu ierakumos pie Kurskas ( EyePress News/Shutterstock)

Leave a Reply