Ukrainas snaipere stāsta par kara realitāti

Ukraiņi vakar ar droniem uzbrukuši Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcai Rjazaņas rajonā. Šis ir jau otrais ukraiņu uzbrukums šai rūpnīcai.

Tieši tur degvielu ņem krievu kara lidmašīnas. (TT) 

Krievi vakar okupējuši apdzīvoto vietu Veļika Novosilka pie Doņeckas. Pie dienvidu frontes līnijas. (TT)

Zeļenskis informē, ka ASV nepārtrauc militāro atbalstu Ukrainai, neskatoties uz iepriekšējiem paziņojumiem un neraugoties uz Trampa draudiem to apturēt. Amerikas Savienotās Valstis ir lielākais militārās palīdzības sniedzējs Ukraina, nodrošinot aptuveni 40% no Ukrainas militārajām vajadzībām kara laikā.

Vakar Baltijas jūrā bojāts LVRTC komunikācijas kabelis, kas savieno Ventspili ar Zviedriju.  Bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajā zonā. Datus uz Latviju pašlaik transportē pa citiem kabeļiem. (DN)

Tagad par tiem, kas karo Ukrainā. Viena no viņiem ir 35 gadus vecā ukrainiete Ira, kas kara sākumā atradās Bali. Nekavējoties atgriezās dzimtenē un visu šo laiku dienē armijā kā snaipere. Šaušana viņai bija pazīstama lieta, jo agrāk esot gājusi uz šaušanas nodarbībām. Viņa ir karojusi Kijivas priekšpilsētās, Bučā un Irpinā, kas jau iegājušas vēsturē ar krievu armijas zvērībām pret ukraiņu tautu.

Sākumā Ira nevēlas runāt par to ko šajā karā ir redzējusi vai piedzīvojusi. Taču emocijas savaldīt tomēr neizdodas un viņa atzīst, ka ir redzētas pārāk briesmīgas “kara filmas” reālajā dzīvē: “ Esmu redzējusi bērnu līķus pēc tam, kad tos izvarojuši krievu karavīri. Nācās reģistrēt ģimenes, kuras krievi bija apšāvuši automašīnās. Visi, kas sēdēja mašīnā bija nošauti. Esmu redzējusi mammas un tētus, kas apglabā savu bērnus – vientulīgi un klusi.” Viņa esot redzējusi pārāk daudz nejēdzību. Ar tām runāt nepatīkot un negriboties. 

Pašlaik Ira ir pārtrauksi kontaktus ar visiem krieviem, kurus ir pazinusi agrāk. Viņai bija daudz draugu. Īpaši Maskavā, kur Ira veiksmīgi strādāja finanšu uzņēmumā divus gadus. Pirms kara. “Redzot šo karu, es ar viņiem vairs nespēju sarunāties. Nevaru viņiem piedot, ka vairums atbalsta šo nelietību”. 

Uz jakas ir asins traipi. 

“ Ienaidnieks mūs pamanīja brīdī kad mūsu slēpnim atveda pusdienas. Krievi nekavējoties uzbruka ar droniem. Uzmeta mums vismaz 10 bumbas. Varbūt 15? Daudz. Pusdienu automašīnu sadragāja. Daži palikām dzīvi. Četrus puišus ievainoja, viens no viņiem ir smagā formā. Man sniedza palīdzību. Viss.” 

Nav bijis laika pārģērbties vai izmazgāt jaku. Dislokācija tika steidzīgi mainīta, bet to realizēt bijis grūti. Krievi bombardējuši četras stundas. “Mūsu artilērija izveidoja logu pa kuru mums izdevās izbēgt. Bēgām skriešus. Mantas atstājām, neko paņemt līdzi neizdevās. Viss tur sadega. 

Traipi esot no kāda kolēģa ievainojuma. Tas, ka uz apģērba svešas asinis – neesot nekas. Galvenais, lai šis cilvēks ir dzīvs. Ja cilvēks nomirst, tad asinis no jakas būs uzreiz jāizmazgā. 

Ko Ira dara? Nodarbojas ar izlūkošanu un šauj. Katru dienu. Viņa strādā ļoti riskantā zonā. Ar žurnālistiem Ira var labi sarunāties angļu valodā, jo ir dzīvojusi vairākus gadus Kalifornijā. :”Dzīve toreiz (pirms kara) bija tik forša!”.     

Kā ir tagad? 

“Tagad dzīve ir kā melnbalta mēmā filma. Es vairs neredzu krāsas. Apkārt ir tikai kara putekļi.”

Vai nav grūti nogalināt ienaidnieku?

  • Nē, nošaut krievus nav grūti. Viņi nogalina manus draugus un tuviniekus. Sagrauj manu dzimto pilsētu. Vienīgais ko es jūtu pret viņiem, tas ir – naids. 

Vai ir pareizi visus ienīst?

  • Jā, ir pareizi. Iedomājies, ka visi atrodas vienā istabā un pēkšņi viens no klātesošajiem sāk dauzīt otru. Vai tad ir cienīgi neko nedarīt, pagriezt galvu un otru pusi un teikt: “ Man labāk  patīk miers”. Nē, tas nav cilvēka cienīgi. Tā nedara. Šādos gadījumos neviens nevar atrasties “pa vidu” Ir jāizvēlas puse. 

Kā tiek sadalīti darbi? 

  • Tagad vairs nav tā kā vecās filmās, kurās sievietes bija tikai medicīnas māsas. Tagad mēs darām to pašu ko veči. Viņiem, protams, ir vairāk spēka pacelt lielgabalus, munīciju. 30 kg. Jā, viņi to izdara labāk. Taču ir jomas, kur meičas karo labāk. Piemēram, lieliski  apkalpo raidītāju, kas spēj izsist no ierindas krievu dronus. Mēs to darām tik sirsnīgi pedantiski, ka puiši mums netiek līdzi. Snaiperes arī sievietes ir labākas, nav tik impulsīvas.  

Labu veiksmi, Ira. Lūdzu paliec dzīva. 

Leave a Reply