Masks draudējis pārtraukt Ukrainas piekļuvi Starlink satelītu termināļiem, ja Kijeva nenoslēgs vienošanos ar ASV par svarīgākajiem minerālresursiem. Pēc Trampa noteikumiem. (Reuters, Kyiv Independent)

Līdz šim Starlink ir bijusi izšķiroša nozīme sakaru nodrošināšanā kara plosītajā Ukrainā. 42 000 termināļu izmantoja militārie spēki, slimnīcas, uzņēmumi un palīdzības organizācijas.

Pašlaik nav īsti skaidrs vai Ukraina piekāpsies Trampam derīgo izrakteņu darījumā. (TT) Līgumi atšķiras. Pagaidām tie ir izdevīgi vienīgi amerikāņiem, nevis ukraiņiem.

Francijas austrumos karavīri gatavojas doties palīgā ukraiņiem – apsargāt valsts robežu. “Ja pienāks pavēle, mēs esam gatavi,”  – saka žurnāistiem 38 gadus vecais Luiss, Alpins, īpašo spēku pulkvežleitnants. Emanuels Makrons nesen nāca klajā ar šo ideju un viņu uzreiz atbalstīja Lielbritānija, Kanāda, Grieķija un Zviedrija. Polija no piedāvājuma piedalīties… atteicās.   

Zeļenskis uzskata, ka šādā sabiedroto akcijā (simboliskās – “otrās frontes atklāšanā”) jāpiedalās vismaz 100 000 vīru, lai atturētu Kremļa agresoru no jauna Krievijas uzbrukuma. Taču militārie analītiķi uzskata, ka tik lielus spēkus būs grūti vai pat neiespējami savākt, jo, piemēram, Lielbritānijas bruņotajos spēkos pašlaik esot tikai 73 000 cilvēku. (TT)

Pagaidām ir runa par 30 000 karavīriem. Tiem būtu gaisa atbalsts un viņi sargātu pilsētas, atomelektrostacijās un kritiskās infrastruktūras. Tālu no frontes līnijas. (The Times, The Guardian un The Telegraph)

Krievijas Ārlietu ministram Sergejam Lavrovam ideja nepatīk, par to viņš jau ir izteicies Rijadā. Maskava tagad sariktējusies uz savas uzvaras svinēšanu Sarkanajā laukumā 24. februārī un viņus var “saprast”. 

“Sliktākais, ko Eiropa var darīt, ir kaut ko apsolīt un pēc tam nepildīt savus solījumus”- uzskata zviedru kara eksperts Albijs Aronsons. Tas ir būtiski, jo amerikāņi šoreiz nepiedalīsies. Taču Stārmers un Makrons cer saņemt solījumus par gaisa atbalstu, izlūkošanu un kaujas vadību no jeņķiem. Tāpēc nākamnedēļ apmeklēs Donaldu Trampu Vašingtonā.

Viegli nebūs, jo ir nepieciesāms tautas atbalsts. Lielbritānijā to saņemt būs vieglāk, bet Francijā – grūtāk. Tur aptuveni 70% iedzīvotāju pašlaik ir pret karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Ja franču jaunieši sāks atgriezties mājās zārkos, neapmierinātība tautā varētu pieaugt vēl vairāk.

Maskava nebūtu neapmierināta, ja Francijas un Lielbritānijas armijas vietā (pēc miera sarunu pabeigšanas), tiku ievesti ANO vadītie spēki:  Ķīna, Indija un Bangladeša. Viņi tad uzraudzītu miera līguma noteikumu ievērošanu uz robežas. Zeļenskim šī ideja nešķiet droša un laba. 

Franču avīzer Le Point informē, ka Tramps izmantos Putina ielūgumu un viesosies Maskavā 9. maija svinību laikā. (X) Tāpat darīja arī mūsu bijusī prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Vakar Viktors Orbans paziņoja, ka nekādā ziņa neatļaus Ukrainai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, jo tas esot pretrunā Ungārijas interesēm. (TT) 

Attēlā Francijas armija manevru laikā (AP, DN)