Speciāli TVNET

Vakardienas ekrāna notikumi no Vašingtonas ir pārsteiguši un turpina sarūgtināt. Donalds Tramps un Dž. D. Venss izlika slazdus Baltajā namā Ukrainas prezidentam, sajutās laupījumu noķēruši, bet slazds aizcirtās tukšs. Zeļenskis aizbrauca un pasaule pieslējās viņam, nevis vācu izcelsmes amerikāņu politiķim ar diktatora ambīcijām. Šis bija Trampa veids kā pazemot Zeļenski.

Formāli bija jāparaksta līgums, bet apspriede pārtrūka, jo beidzās ar katastrofu. Vienošanās netika parakstīta. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka šī bija teātra izrāde ar iepriekš izstrādātu dramaturģijas plānu.

Politiskais šovs

Attiecības starp Trampu un Zeļenski bija sliktas jau iepriekš. Par to aktīvi rūpējas Tramps. Pirms pāris dienām viņš nepamatoti nosauca Zeļenski par “diktatoru”, ironizēja par Ukrainas prezidenta kara laika apģērba izvēli, uzbruka par “trešā pasaules kara izraisīšanu”, meloja acī skatīdamies un jau iepriekš bija paredzējis šo Vašingtonas tiešraidi kā Ukrainas prezidenta pazemošanas procedūru visas pasaules priekšā.  

Ja Tramps  patiešām vēlētos noslēgt biznesa darījumu par derīgo izrakteņu lietu, tad viņš būtu apsveicis Zeļenski, visa procedūra būtu jau paveikta iepriekš un nekāds teātris netiktu organizēts televīzijas kameru priekšā. Tātad šis bija iepriekš plānots teātra uzvedums, kurā bija paredzēts publiski piekaut Ukrainas prezidentu Zeļenski. Iznest viņu cauri un parādīt pasaule, ka “dumju un resnu cūku” (Dmitrijevs, TASS)  

Lai panāktu lielus skatītāju skaitļus ir vajadzīgs – konflikts. Tramps to uzbūvēja no saviem meliem. Pēc tam amerikāņu medijiem tika stāstīts, ka Zeļenskis spēlē “pārāk augstu spēli” un uzvedas kā līdzīgs. 

Jā, šis televīzijas šovs bija paredzēts vietējai – amerikāņu publikai, lai parādītu Trampu kā ģeniālu nācijas līderi. Propagandas metode tieši tā pati, kuru izmanto Putins – melot savējiem ar atvēzienu un tēlot nācijas vadoni. 

Ko par to domā ārzemēs? Tas nav svarīgi. 

Jo vairāk melu – jo labāk pats izskatās savas publikas priekšā.  

Vai Zeļenskim būtu jāatvainojas?

Marko Rubio uzskata, ka Zeļenskim tagad esot jāatvainojas par savu izturēšanos. Viņš neesot sapratis savu vietu, ka ir “sīks un nenozīmīgs” “lielu čaļu” priekšā. (CNN) Par Krieviju nedrīkstot runāt agresīvi. Tikai laipni un draudzīgi. Jo tā esot liela valsts un ietekmīga. Tas, pēc Trampa domām, ir jāņem vērā visiem, ukraiņus ieskaitot.  

Tagad ir tā, ka mēs redzam vienu, bet amerikāņi un krievi saskata šajā ekrāna šovā  pavisam ko citu.

Nedomāju, ka man te vajadzētu aprakstīt kā krievu mediji šodien apsaukā Zeļenski un cik lielā sajūsmā par notikušo ir Medvedjevs un Putins. To mēs zinām tāpat. Tas ir iepriekš paredzami.  

Mafiozie bandīti Baltajā namā un Kremlī

Ko es par šo domāju? Ir noticis tā, ka pasaules politiskās skatuves okupējuši mafiozi bandīti jeb organizētās noziedzības grupējumi gan Krievijā gan ASV. Viena banda Maskavā, bet otra – Vašingtonā. Vēlētāji viņus ir atbalstījuši. Mēs zinām, ka bandas sadala pasauli savā starpā un pieprasa pārējiem samaksāt par “jumta pakalpojumiem”, tur stresā sabiedrību un izrēķinās ar tiem, kas nav savējie un runā pretī. Vispirms konstatēsim, ka tā ir un domāsim, ko darīt tālāk. 

Izeja ir vienmēr

Izeja ir vienmēr, arī vistumšākajās situācijās. Taču pats galvenais – paldies Zeļenskim, ka viņš neklanījās un saglabāja cilvēka cieņu šajā MAGA vilku midzenī.  

Prieks, ka esam eiropieši, taču mums visiem kopā būs jāaizstāv sava brīvība un demokrātija, vairs necerot uz  “ietekmīgo sabiedroto” viņpus okeānam. 

Tramps un Co vakar televizoru ekrānos mēģināja pazemot ne tikai Ukrainu, bet arī Eiropu. Ir noticis tā, ka Ukraina ir Eiropas brīvības un demokrātijas aizstāvības cīņas avangardā, jo cīnās arī par mūsu brīvību un demokrātiju. Tā ir visas Eiropas cīņa tāpēc attiecas arī uz mums. Tāpēc svarīga ir rītdienas Eiropas līderu sanāksme Londonā, kurā Trampa administrācija saņems Eiropas atbildi par vakardienas televīzijas šovu ar apzinātas vardarbības elementiem.

Ja Vensa Minhenes runa bija apzināta provokācija pret NATO, tad vakardienas Zeļenska “rāšana” Baltajā nama bija rupji inscenēta sadursme ar bravūrīgu paziņojumu, ka draudzība ar Eiropu ir beigusies. Skarbā formātā. Visumā fināls bija pamācošs – Venss aizrādīja Zeļenskim godbijības un pazemības trūkumu, jo “mazas valsts” pārstāvim pēc viņa domām būtu jāmetas uz ceļiem Trampa priekšā un bikli jānolaiž acis bārēju un strostētāju pakājē. Pats Venss jūsmo par konservatīvo hierarhiju un šis bija mēģinājums salauzt to, kas nepazemojas. Jā, viņi gribēja atņemt Zeļenskim viņa varonību,  godu un slavu. Lai “miera sarunas” ar Putinu varētu sākties no nulles.

Taču pasākums neizdevās. Ukrainas līderis bija ieradies tradicionālajā “kara uniformā” un, neņemot vērā Vensa aizrādījumus, bija gatavs arī šādam cīņas veidam. Jā, Zeļenskis uzvarēja arī šajā amerikāņu uzbrukumā. Tas nozīmē, ka rīkojās pareizi un ir lielisks piemērs mums visiem pārējiem eiropiešiem. 

Tā turpināt.