Eiropas līderi vakar ieradās Londonā, lai apspriestu drošības situāciju un karu Ukrainā. Piedalījās Lielbitānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Dānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Rumānijas, Čehijas, Somijas un Zviedrijas vadītāji. Arī Kanādas premjerministrs, Turcijas ārlietu ministrs, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena. Baltijas valstu vadītāji nebija ielūgti Savādi, vai ne? It kā piedalījušies pa distanci. Stārmers par šo ir atvainojies. BBC šo tēmu vakar apsprieda diezgan nikni, ar igauņiem. 

Pēc “neglītās piektdienas Baltajā namā” Zeļenski – mājās Eiropa sagaida ar aplausiem. Vienīgais rējējs no krūmiem ir “Teslas” īpašnieks Ilons Masks, kurš mēģina vēl rupjāk uzbraukt Zeļenskim un ukraiņiem. Nav vērts pat atstāstīt šos tekstus. Pirmdien sāksies protestu demonstrācijas pie “Teslu” veikaliem Barselonā, Lisabonā, Reikjavikā un Londonā.   

Lielbritānijas aizdevums ieroču iegādei nāk tieši laikā. (TT)

Ir panākta vienošanās ierosināt Ukrainā uz mēnesi pamieru. (Le Figaro, AFP) un aicināt aizsardzības izdevumus palielināšanu  līdz 3–3,5 procentiem.

Tikmēr ASV Ņujorkā, Losandželosā, Bostonā un Vermontā – sestdienas vakarā tūkstošiem cilvēku pulcējās, lai protestētu pret Trampu, Vensu un paustu savu atbalstu Ukrainai. Uzstājās pat republikāņu senatore no Aļaskas: “Paliek slikti, redzot, kā administrācija novēršas no Amerikas sabiedrotajiem un pieņem Putinu,” raksta Lisa Murkovska (Lisa Murkowski) vietnē X.

Vermontas štatā viceprezidentu Vensu pirms slēpošanas atvaļinājuma sagaidīja protestētāji ar uzrakstiem: “Venss ir nodevējs, lai brauc slēpot uz Krieviju”. Savukārt Ņujorkas Taimskvērs pārvērtās zilu un dzeltenu karogu jūrā. Bostonā ap 400 cilvēku sapulcējās, lai atbalstītu brīvību un demokrātiju, bet Beverlihilsā simtiem cilvēku pauda atbalstu Ukrainai.

Interesanti, ka arī Kremlim lojālie oligarhi arī nav sajūsmā par “Trampa piektdienas šovu Baltajā namā”.  “Trampa un Zelenska televīzijas strīds mani šokēja tāpat kā visus pārējos. Kad noskatījos videoierakstu, tad redzēju, ka ne Tramps, ne arī Venss nebija gatavi šādai konfrontācijai,” pa telefonu no Maskavas stāstīja kolēģim politologs Sergejs Markovs. Viņš ir Putinam tuvs cilvēks. Lojāls un padevīgs. “No psiholoģiskā viedokļa ir patīkami redzēt, ka Rietumi sašķeļas, taču, ja domājam saprātīgi, tad redzam, ka nepavisam nav labi. Mēs vēlamies panākt miera līgumu, bet tagad redzam, ka Ukraina ir gatava turpināt cīņu,” saka Markovs.

Atliek piebilst, ka Kremlim “miera līgums” nozīmē mieru pēc Krievijas un Putina nosacījumiem. Ukrainai tur būs jāpiekāpjas visos punktos un tas faktiski nozīmēs kapitulāciju. 100% padošanos krieviem.

Tas, ka Zeļenskis Baltajā namā nesaļima un neklanījās Trampam, nozīmē, ka situācija Kremlim vairs nav izdevīga. “Labi ir vienīgi tas, ka amerikāņi vairs ukraiņus neatbalstīs militāri. Eiropai tagad nāksies pārņemt vadību. Tā neko nespēj pati izdarīt un viss kāršu namiņš sabruks. Otrs labums Kremlim ir tas, ka Eiropā aizvien spēcīgākas kļūst labējās partijas, kas aktīvi atbalsta Putinu. Piemēram, AFD un Sahra Vāgenknehta Vācijā un Žans-Luks Melanhons Francijā,” uzsver Markovs. 

Viņam ļoti nepatīk, ka Vācijā pie varas tagad būs Frīdrihs Mercs, kurš vēlas apbruņot Kijevu. “Vācija, visticamāk, tagad būs galvenais Ukrainas finansētājs”, – uzskata Markovs.

Vai krievi ir sajūsmā par Trampu? “Trampam ir viena laba lieta: viņš vēlas mieru. Taču ar viņu kopā nāk citas problēmas. Tramps grib, lai NATO karaspēks nodrošinātu mieru Ukrainā, lai gan tieši tāpēc arī sākās šis karš – Krievija negribēja NATO karaspēku savā kaimiņvalstī. Tagad Tramps vēlas izvietot Francijas karaspēku Odesā un Lielbritānijas karaspēku Harkovā. Mēs tam noteikti nepiekritīsim”

Tramps nav izrādījis  interesi par Putina prasību, lai krievu valoda Ukrainā kļūtu par valsts oficiālo valodu, un ASV prezidents nav īpaši iesaistījies tā dēvētajā Ukrainas denacifikācijā, kas Putinam ir svarīga tēma.

“Tramps un Putins ir vienisprātis tikai par aptuveni 20 procentiem”, – uzskata Markovs

Vai krievi saņems visu ko vēlas ar amerikāņu palīdzību? 

“Nē, tā nebūs. Piemēram, nesaņemsim visu Ukrainas austrumu un centrālo daļu kā Krievijas sastāvdaļu, lai gan mēs to ļoti vēlamies. Nevarēsim panākt visas Ukrainas vadības ieslodzīšanu cietumā. Neizdosies tiesāt Baidenu, Makronu un Šolcu par šī kara atbalstīšanu. Maz ticams, ka tas notiks pēc miera noslēgšanas” – teica Makarovs. 

Kā redzat – Kremlim ir liela soda programma pret mums visiem. Tiem, kas atbalsta Ukrainu.