Pašlaik notiek neklātienes apspriedes par kara beigšanu. Londonā un citur. Dažādos formātos, ar atšķirīgu dalībnieku sastāvu. Pagaidām nav jēgas atreferēt notikumus, kuriem nav konkrētu rezultātu. Kad būs kas “taustāms”, tad arī ziņošu. 

Atgriezīsimies pie Trampa “kaislības Krievijas virzienā”. Šobrīd kļūst zināmas vairākas saiknes starp Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pateicoties cilvēkiem, kas stāsta par šiem kontaktiem no Trampa bijušās administrācijas. Auditi pierādījuši, ka bagātie krievi ir samaksājuši simtiem miljonus, lai iegādātos mājas un dzīvokļus tieši Trampa īpašumos. Viņa ciešie kontakti ar krievu oligarhiem veidojušies naudas darījumu dēļ. 

2008. gadā kāds Krievijas oligarhs nopirka Trampa villu Palmbīčā, Floridā, par 95 miljoniem dolāru, kas ir par aptuveni 50 miljoniem vairāk nekā Tramps pats par īpašumu samaksājis četrus gadus iepriekš un par 13 miljoniem dolāru vairāk nekā tobrīd dārgākais īpašums šajā rajonā. Tas nozīmē, ka krievi līdz šim ir nodrošinājuši peļņu Trampa nekustāmo īpašumu biznesam.

Maikls Koens savā grāmatā pat uzsvēris, ka dažus īpašumus ar citiem segvārdiem no Trampa ir iegādājies Putins pats. Sanfrancisko universitātes politikas profesors Stīvens Zuness par Putina un Trampa attiecībām saka šādi:” Viņiem ir kopēja ideoloģija un līdzīga pārliecība. Tramps uzskata, ka liberālā pasaules kārtība ir nejēdzīga vājība. Viņš to ienīst. Pie kam, noteikumu ievērošana neiekļaujas Trampa dzīves stilā.  Viņš sevi uzskata par spēcīgu balto vīrieti. Pārāku par pārējiem. Tic varai un kontrolei, tāpat kā Putins”.

Piemēram, Trampam nepatīk starptautiskie likumi un institūcijas. Putinam arī nepatīk tas pats. Otra dimensija ir Trampa vēlme “dabūt Putinu projām no Ķīnas”. Stefans Ingvarsons no Zviedrijas Ārpolitikas institūta ir pārliecināts, ka Donalds Tramps Vladimiru Putinu uzskata par savu labāko sabiedroto: ”Viņam ir absolūti nekritiska attieksme pret Krieviju un viņš nespēj pateikt nevienu vērtējošu vārdu par Putinu. Iespējams, ka naivā veidā tic, ka Krievija viņam vienmēr kaut ko dos. Jo līdz šim krievu nauda vismaz trīs gadu desmitus ir glābusi viņa biznesu.”

Kāpēc viņš grib steidzīgi, vienalga kā izbeigt karu Ukrainā? Vispirms, lai izlielītos par to publiski un radītu sev neatkārtojama starptautiskā politiķa slavu. Otrkārt, lai palīdzētu “čomam” Putinam apgriezties starptautiskajā apritē. 

”Putins vēlas ievilkt šo karu un melo, sakot, ka esot sarežģīti to beigt. “ – tā vakar X rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. “Uguns pārtraukšana varēja notikt jau sen. Uzbrukumi ukraiņiem ir jāpārtrauc un viss. Taču Krievija to nedara.” 

Kāpēc krievi turpina tēlot, ka kāds cits ir vainīgs pie tā, ka šis karš turpinās? Tāpēc, ka melo par uzvarām, bet faktiski nav sagrābuši tik lielu Ukrainas teritorijas daļu kā Putinam vajag.  

Tāpēc Zeļenskis vakardienas tikšanās reizē ar sabiedrotajiem aicināja pastiprināt spiedienu uz Krieviju, ar jaunu sankciju palīdzību. Aptuveni 25 valstu vadītāji piedalījās divu stundu digitālajā sanāksmē, kurā tika apspriests militārais atbalsts Ukrainai miera līguma noslēgšanas gadījumā. Lielākā daļa bija no Eiropas valstīm, bet apspriedē piedalījās arī Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande.