Šodien it kā paredzama Trampa un Putina telefona saruna. Makrons X raksta: “Krievijai ir jāpierāda, ka tā patiešām vēlas nodrošināt mieru”. Diemžēl Kremļa Dmitrijs Peskovs ir izvairīgs un zvēr, ka vēl esot pāragri plānot Trampa un Putina reālo tikšanos klātienē.  (Meduza) Izskatās, kaTrampa lielais “miera spars” sācis buksēt. 

Krievi pēdējo nedēļu laikā ir atkal pastiprinājuši uzbrukumus Zaporižjes reģionam, īpaši Oričivas pilsētai.(Kyiv Independent) Putina kabatas mediji ziņo, ka esot ieņemta Stepoves pilsētiņa, taču ukraiņu avoti šo “faktu” noliedz. Tas nozīmē, ka turpinās informatīvais karš un krievi mēdz izlielīties ar uzvarām pirms tās ir sasniegtas. “Braukšana ar muti” viņiem ļoti patīk. 

Krievija un Ķīna pašlaik strauji palielina savu militāro aktivitāti arī kosmosā. (CNN) Viens no veidiem kā uzbrukt citām valstīm, ir izsist no orbītas to militāros pavadoņus. Tātad – traucēt izlūkdatu iegūšanu. Krievijas satelīti tagad praktizē riņķošanu ap citu valstu satelītiem, lai padarītu tos nederīgus un neizmantojamus. Bez dominances kosmosā aizstāvēties uz zemes vairs nav iespējams. Pat zviedri sākuši izmēģināt satelītus militāriem mērķiem. 

Praktiski visām Rietumu valstīm, arī Indijai un Japānai, šodien ir kosmosa programma. Vismodernākā tā ir amerikāņiem. Milzīgs daudzums dažāda kalibra satelītu pašlaik joņo visumā – gan tādi, kas darbojas, gan arī galīgi lūžņi. Piemēram, Ķīnai pašlaik ir 1060 satelītu orbītā ap Zemi, kas ir otrs lielākais satelītu skaits pēc  ASV. 

Kosmosa militarizācija nav nekas jauns, šis process sākās kopš 1969. gadā, kad amerikānis Nīls Ārmstrongs spēra pirmo soli uz Mēness. ASV lielā mērā ir vadījusi kosmosa militarizāciju un komerciālo procesu attīstību. Izskatās, ka krievi un ķīnieši tagad mēģina amerikāņus panākt. 

Vai kosmosā varētu notikt karadarbība? Jā, tas ir iespējams, tāpēc svarīgi ievērot pieaugošo militāro aktivitāti kosmosā. Aizvadīto 20 – 30 gadu laikā tika mēģināts atbruņot kosmosu. Taču pašlaik notiek pretējs process un aktīvu darbību šajā virzienā attīsta Ilons Masks ar saviem privātajiem Starlink satelītiem. Maska impulsivitāte nav apsveicama īpašība arī šajā jomā, jo var būtiski ietekmēt procesus uz zemes. 

ASV, Krievija un Ķīna 1967. gadā parakstīja līgumu, kas aizliedz kosmosā izmantot masu iznīcināšanas ieročus. Pagājušajā gadā ANO Drošības padomē bija paredzēts balsot par rezolūciju vēlreiz, lai atkārtoti apstiprinātu šo aizliegumu. Taču Krievija tam uzlika veto. (CNN)

Attēlā japāņu satelīta nogādāšana “debesīs” pērn. Kyodo News/AP