Pēc ilgas kavēšanās šodien notika Trampa un Putina telefonsaruna. Kremļa saimnieks lika Donaldam gaidīt, jo vispirms viņam bija jāpabeidz ieilgusi saruna ar krievu uzņēmējiem. Tātad – svarīgāka lieta par Ukrainas kara noregulēšanu. Liekot pagaidīt, var nostādīt sevi noteicēja pozīcijā. Putins regulāri kavējas un liek uz sevi gaidīt citiem. Tāds ir viņa – narcisa stils. Kādi ir rezultāti? Šis tas ir zināms: krievi nepiekritīšot nekādai  ES, NATO vai atsevišķu Rietumvalstu spēku izvietošanai Ukrainā. 30 dienas krievi pārtraukšot bombardēt ukraiņu energotīklu. Apmainīšot 175 kara gūstekņus. 30 dienu pamieru Putins nav akceptējis.   

Atgriezīšos vēlreiz nedaudz pie Trampa “mīlestības uz Krieviju”. Viņus saista gan “kopīgas konservatīvās vērtības”, gan arī bramanīga attieksme pret varu un naudu. Kad Rietumu bankas gadu gaitā, sistemātiski atteicās neveiksmīgajam uzņēmējam Donaldam Trampam piešķirt kredītus, viņu glāba naudas plūsma no bijušās Padomju Savienības. Nebūtu krievu naudas – nebūtu šodien miljonāra un prezidenta Donalda. 

Pirmo reizi Donalds Tramps ieradās Maskavā 1987. gada 4. jūlijā. Abi ar toreizējo sievu – čehieti un modeli Ivanu, apmetās viesnīcā “Nacionāls” uz Gorkija ielas stūra. Tramps uzdevās par nekustāmo īpašumu magnātu, lai gan bija kārtējo reizi bankrotējis. Ieradies “ļaunuma impērijā” viņš solīja būvēt viesnīcas Maskavā. Gribēja uzcelt Trampa torni tieši Sarkanajā laukumā. Taču šādu plānu viņam neizdevās realizēt.

Ceļojums uz Maskavu nebija spontāna rīcība. Jau agrāk Donaldu Trampu “darījumiem ar Krieviu” jau bija izvēlējies un apstrādājis krievu vēstnieks ASV Jūrijs Dubiņins, kurš bija biežs Trampa viesis Ņujorkā un glaimoja viņam nepārtaukti. “Tramps uzreiz izkusa. Viņš ir ļoti, ļoti godkārīgs un emocionāls cilvēks. Viņam nepieciešama apbrīna un uzslavas, tad viss notiek,” –  tā vēlāk kādā intervijā stāstīja vēstnieka meita Natālija Dubiņina laikrakstam “Komsomoļskaja Pravda”.

Roberts Mellers gadiem ilgi centies noskaidrot detaļas Trampa un Putina draudzībā. Tas, ka KGB investēja tieši Trampā 80. gadu vidū, nebija nejaušība. Hardings grāmatā “The Conspiracy” raksta, ka vecā tipa aģenti rietumos: politiķi, arodbiedrību pārstāvji, rakstnieki, mākslinieki – bija izsmelts resurss. Ģenerālis Kriučkovs, kurš vadīja KGB pirmo pārvaldi Maskavā, mudināja savus spiegus paplašināt Rietumu informatoru loku, iekļaujot tieši biznesa pasauli. Šajā jomā vieglāk manipulēt ar naudu, kas daudziem nesmird nekad. 

2016. gadā publiskotie dokumenti no toreizējās Čehoslovākijas liecina, ka Čehijas izlūkdienests StB periodiski novērojis Trampa ģimeni Manhetenā un skenējis vēstules, kuras Ivana sūtīja mājās savam tēvam, inženierim, kuram bija labas attiecības ar Čehijas slepeno policiju. Vēstulēs Ivana raksta, ka Trampam ir grandiozas politiskas ambīcijas. 

1987. gada ceļojums uz Maskavu tā arī neizveidoja Trampa torni Krievijā. Taču, pēc Hārdinga domām, šī vizīte deva ko izšķirošu krievu dominancei Rietumos: kontakti ar padomju politiķiem radīja Trampā pārliecību, ka viņš varētu kļūt par lielās politikas spēlētāju. Krievi viņam liekuļoja un apsēstība pārņēma galvu. 

Hārdings ir apzinājis 63 personas ar Krievijas pasēm vai Krievijas adresēm, kas iegādājušās mājas 93,4 miljonu ASV dolāru vērtībā un mitekļus septiņos dažādos Trampa debesskrāpjos Floridā.

Daži pirkumi šķiet pārāk dāsni. Piemēram, kad Tramps 2008. gadā par 95 miljoniem ASV dolāru pārdeva pili Maison de L’Amitié Palmbīčā krievu oligarham Dmitrijam Ribolovļevam. 17 guļamistabu māja recesijas laikā divus gadus atradās bezcerīgā pārdošanā bez izredzēm. Pie kam, tā bija cietusi no pelējuma. Pats Tramps to bija iegādājies par 41,4 miljoniem dolāru, bet krievi to iegādājās krietni dārgāk. Visi šie Kremļa organizētie pirkumi padarīja viņu par to, kas viņš ir tagad.  

Krievu dokumentos Tramps tiek raksturots kā “finansiāli neaizsargāts”. 

1996. gadā Tramps atgriezās Maskavā otru reizi. Biznesa laikraksts “Kommersant” iepazīstināja krievus ar viņu kā slavenu uzņēmēju, kurš bija bankrotējis, bet tagad atkal nostājies uz kājām. 

Izskatās, ka Trampu un Putinu vieno arī “nedrošības sajūta”. Abi jūtas kā esošās “sistēmas” upuri. “Putins kopā ar mani izgāja cauri ellei,” Tramps teica Zelenskim Ovālajā kabinetā. Liberāli demokrātiskā pasaule ir šī “elle”, kas neļauj tādiem kā “tramps” un “putins” atvēzēties, noliekot citus pie vietas.  Krievija ir mafioza valsts un arī Trampa pasaulē darbojas tikai mafijas metodes. Tramps, tāpat kā Putins uzskata, ka pasauli pārvaldīs trīs lieli spēku bloki. Ja Putins iegūs Eiropu, tad Tramps pievāks Kanādu, Panamu un Grenlandi.

Neviens prezidents ASV vēsturē nav bijis tik prokremlisks kā pašreizējais – Donalds Tramps.