Krievija naktī atkal apšaudījusi Ukrainas vilcienu tīklu sistēmu. (Reuters) Četri cilvēki ievainoti.

Vakar notikusi telefona saruna starp Trampu un Zeļenski, kurš vēlējies uzzināt vairāk par “Maskavas telefona sarunas” rezultātiem. Par ko abi čomi (Tramps un Putins) runājuši? Putins pieprasījis, lai ASV atzīst Ukrainas okupētos reģionus kā Krieviju. (Reuters) Tātad runa ir bijusi par Krimas pussalu, (kuru Krievija nelikumīgi anektēja 2014. gadā) +  Luhanskas, Doņeckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. Krievija šodien kontrolē tikai daļu no šo četru rajonu teritorijas. To pārņemšot Putins. Viņam nevajagot Odesu, to ukraiņi varot pievākt paši sev. 

Draudzēšanās krievu un amerikāņu starpā turpināsies, tāpēc delegācijas tuvākajās dienās tiksies Rijādā, lai apspriestu pamieru Ukrainā tur. (Reuters)

Zeļenskis pašlaik viesojas valsts vizītē Somijā un pauž cerību, ka ASV pastiprinās sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām. Mērķis ir palielināt spiedienu uz Putinu, lai panāktu reālu miera izlīgumu. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs  ir pārliecināts, ka vienīgais risinājums ir vispirms izbeigt krievu uzbrukumus Ukrainai un pēc tam runāt tālāk: “Ukraina vēlas mieru, Somija vēlas mieru un arī visa Eiropa vēlas mieru. ASV vēlas mieru. Tāpēc arī Krievijai ir jāparāda, ka tā patiešām vēlas mieru. Ja Krievija nepiekrīt pamieram, tad mums jāpalielina atbalsts Ukrainai un jāforsē spiediens uz Krieviju, lai tā būtu spiesta pati nākt pie sarunu galda un sāk reālas sarunas”.(TT)

Kā reaģē amerikāņu mediji? Nav laipni pret Trampu. Pēc otrdienas telefonsarunas ar Putinu, Aleksandrs Vindmans X rakstīja, ka darījums ar Maskavu esot “šausmīgs”. Tramps piebrauc krieviem un piedāvā apmaiņai niekus. Bijušais drošības padomnieks Džons Boltons laikrakstam Radio Times uzsvēra, ka Krievijas prezidents ekspluatē Trampu. To pašu domā bijušais vēstnieks Krievijā Maikls Makfols – Putins pieprasa arvien vairāk, un Tramps locās aizvien trakāk. (NBC)

New York Times apskatnieks Tomass Frīdmens paziņoja, ka neuzticas nevienam vārdam Putina un Trampa privātajā sarunā. “Viss tur smird”, – tika konstatēts apskatā. Taču visjautrākos brīžus sagādāja Tramps pats. Neilgi pēc sarunas ar Putinu viņš tuvplānā parādījās intervijā “The Ingraham Angle” Fox News. Konservatīvā raidījuma vadītāja Laura Ingrahama, uzsvēra, ka Putins pieprasījis tūlītēju ārvalstu militārās palīdzības pārtraukšanu, lai vienotos par tālāku sarunu procesu. Taču Tramps noliedza, ka sarunas gaitā ar Putinu būtu iekļauti šādi nosacījumi. “Par palīdzību mēs vispār nerunājām”- viņš atcirta. Uz jautājumu vai Trampam ir vairāk kopīgu ideju ar nacionālistu Putinu nevis ar “tā dēvētajiem globālistiem” (Zeļenski) viņš atbildēja: “Esmu ASV nacionālists. Īsts. Neviens nekad nav bijis skarbāks sarunās ar Krieviju par mani,” – skanēja tipiska Trampa atbilde, kas parasti mēdz būt meli. 

Sabiedriskās domas aptaujas (NBC) rāda, ka no NBC News skatītājiem tikai 2% apgalvo, ka paši ir krievu fani un atbalsta Putinu karā pret Ukrainu. Taču 49% skatītāju (kas ir gandrīz puse no aptaujātajiem) ir pārliecināti, ka Tramps pārāk simpatizē Maskavai.

Pagājušajā nedēļā publicētajā CNN aptaujā gandrīz seši no katriem desmit amerikāņiem (60%) nosodīja Trampa attiecības un sarunu gaitu ar Krieviju. Šie amerikāņi nav pārliecināti, ka Trampa ierosinātās miera sarunas patiešām novedīs pie miera Ukrainā.  

Tātad – 61% NBC aptaujāto atzīst, ka atbalsta Ukrainu, bet 35% izvairās paust viedokli. 2% atbalsta Krieviju. 49% uzskata, ka Tramps dod priekšroku Krievijai, savukārt 40% domā, ka ASV prezidents uzvedas neitrāli. 8% domā, ka Baltais nams joprojām atbalsta Ukrainu. Pastāv lielas atšķirības uzskatos par karu Ukrainā starp demokrātiem un republikāņiem: augsti izglītotie atbalsta Ukrainu, mazāk izglītotie republikāņi – Krieviju.

Kāds ir Trampa dīvainās ārpolitikas galvenais mērķis? Iespējams, ka šādi viņš sāk dalīt pasauli, taču galvenajā cīņā par simpātijām amerikāņu vidū viņš pašlaik neizskatās kā uzvarējis. Tikai kā zaudētājs Putina un savas tautas priekšā.