Kāpēc Tramps skaļi pauž vajadzību pievākt Grenlandi? Kāpēc uzver, ka drošības apsvērumu dēļ ASV “ir jāiegūst kontrole pār Grenlandi” un Putins viņu atbalsta? 

Sāksim ar to, ka Grenlandes sala ir Dānijas karalistes teritorija un šī sala “nekarājas uz pasaules kartes” kā konfekte, kuru var noraut un apēst. Tā pieder konkrētai valstij. Šādi amerikāņu paziņojumi atgādina Putina nepieciešamību “atbrīvot” Ukrainu. Izrādās, ka grenlandieši nav viegli manipulējami. Viņi nav atsaukušies uz Baltā nama piedāvājumiem tikties ar viceprezidenta sievu un šīs neieinteresētības dēļ “kultūras pasākumi” salā kopā ar amerikāņu vadību tika atcelti. Venss atbrauca un uzreiz metās uz savu kara bāzi. Vietējos nesatiekot. 

Starp citu, Amerikas Savienoto Valstu militārā klātbūtne Grenlandē ir bijusi salīdzinoši ilga. Armijas bāze ar apmēram 20 000 amerikāņu karavīru. Viņi atrodas tur kopš Otrā pasaules kara. Tūles militārā bāze (tagad Pitufikas kosmosa bāze/Pituffik Space Base) pastāv kopš 20. gadsimta 50. gadiem, un ir kļuvusi par daļu no modernas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas atrodas ASV un Kanādas kopīgās militārās vadības Norad pakļautībā. Dānijai nav iebildumu attiecībā uz ASV militārās klātbūtnes apjomu Grenlandē.

Tāpēc Trampa pretenzijas uz Grenlandi, kurā dzīvo tikai 56 000 iedzīvotāju,  ir mazliet komplicētākas. Pēc Rubio domām, Grenlandes kontrole ir “vitāli svarīga ASV interesēm”  tāpēc, ka Arktikā (kas kļūst arvien nozīmīgāka kuģniecības jomā). Ledi kūst un kuģu šaudīšanās šurpu turpu pieņemas spēkā. “Ja ASV tagad nerīkosies, tad Ķīna un Krievija var kļūt pilnīgi dominējošas šajā zonā,” – konstatēja ASV Ārlietu ministrs. 

Klimata pārmaiņas un strauji kūstošais polārais ledus ir pavēruši jaunas komerciālas iespējas, tostarp jaunus kuģošanas maršrutus, kas ievērojami saīsina attālumu starp Rietumiem un Āziju. Kuģa brauciens pa Ziemeļpola pāreju var aizņemt divas nedēļas mazāk nekā pa Suecas kanālu. Tā ir viena priekšrocība. Otra ir  derīgie izrakteņi. Grenlandē ir milzīgas un neizmantotas naftas, gāzes, urāna un retzemju elementu atradnes, kurām, ledum kūstot, būs vieglāk piekļūt. Īpaši retzemju elementi kļūst aizvien svarīgāki elektrifikācijas procesā, pārejot uz “zaļo” ekonomiku. Tāpēc Grenlande  šodien ir viena no vismazāk izmantotajām dabas resursu teritorijām. Pieprasījums pēc tādām svarīgām izejvielām kā: varš, niķelis, cinks, titāns un ogļūdeņraži pieaug visā pasaulē. Citi reģioni (ar līdzīgu ģeoloģisko potenciālu) ir vai nu izsmelti, vai ģeopolitiski pārāk riskanti.  Kāda Baltā nama amatpersona ir paziņojusi, ka Grenlandē ir pietiekami daudz retzemju minerālu, kas varētu nodrošināt enerģiju nākamajām paaudzēm amerikāņu. Tāpēc Grenlande tagad ir kļuvusi par ģeopolitiskā karagājiena centru. Trešais iemesls varēt būtu Trampa mēģinājums pārzīmēt ASV karti un pievienot lielu teritoriju saviem štatiem. Tā teikt ieiet vēsturē ar to, ka ir “paplašinājis ASV” robežas pēc Putina parauga. 

Putins vakar bija ieradies Arktikas pilsētā Murmanskā, lai piedalītos jaunas kodolzemūdenes  “Perm” atklāšanā. Tā aprīkota ar hiperskaņas raķeti. (Kyiv Independent) Tur viņš arī paudis atbalstu Trampa plāniem “pārņemt” Grenlandi. Šim projektam esot “sena vēsture” un Kremļa diktatoram pret to nav ko iebilst. 

Saūda Arābijas vienošanās nav būtiski mainījušas kara stāvokli Ukrainā. Mutiskais solījums 30 dienas aizsargāt Melnās jūras transporta un enerģētikas infrastruktūru no apšaudes pasaulē izskanēja skaļi un pompozi, bet kā ir dzīvē? Ukraina apgalvo, ka pēdējās dienās Krievijas uzbrukumi tās energosistēmām nav notikuši. Taču Harkivā pēdējās dienas ir ap 20 upuru un tas ir fakts. Tikmēr Kremlis sūdzas, ka ukraiņi viņiem uzbrūkot, propagandas sižetos tiek filmēti visi mazie droni, kas līdz šim krievu mediju uzmanībai gāja secen. Pēc Kremļa domām, miera plānus tagad graujot tieši Ukraina jo nevēloties noregulēt mieru diplomātiskā ceļā t.i. – bez iebildumiem parakstīt kapitulāciju Krievijai. Tikmēr turpinās amerikāņu muļķošana, kas tic un cer, ka viss vēl notiks tā kā Putinam vajag. Izskatās, ka paralēli amerikāņu muļķošanai, karš turpināsies līdz 2026. gadam.