Ārkārtas stāvoklis pašlaik neatļauj Ukrainā rīkot vēlēšanas. Taču, ja esošie likumi netiks “pagarināti”, tad tie zaudēs spēku 8. maijā un tad Ukrainā šovasar varētu notikt prezidenta vēlēšanas. Uz to ukraiņus spiež amerikāņi un krievi. Ja ārkārtas stāvoklis tiks atcelts un karš būs beidzies, tad šāda iespēja pastāv. (The Economist) 

Zelenskis pagājušajā nedēļā esot sasaucis sanāksmi, lai noskaidrotu, kādi pasākumi būtu jāveic šādā gadījumā. Vēlēšanas iespējams tīkot tikai situācijā, ja ir jau stājies spēkā pamiers. Zelenskis pats arī varētu kandidēt vēlēšanās uz Prezidenta amatu. Atkārtoti.

Ja ārkārtas stāvoklis tiks atcelts, tad priekšvēlēšanu kampaņas realizācijai ir nepieciešams vismaz 60 dienu periods. Tas nozīmē, ka vēlēšanas Ukrainā varētu notikt jūlijā. Nebūs viegli, jo miljoniem ukraiņu valsti ir pametuši. Tūkstošiem atrodas tranšejās vai Krievijas okupētajos rajonos. Tāpēc nebūs iespējams garantēt, ka visi reāli varēs nobalsot šajās vēlēšanās.

Putins ļoti vēlas Zelenski novākt un iecelt viņa vietā savējo cilvēku. Taču pašā Ukrainā nepastāv nekāds “iekšējs spiediens”, kas pieprasītu rīkot vēlēšanas. Zelenskim ir tautas atbalsts. Problēma nav demokrātijas deficīts Ukrainā. Problēma ir Krievijas karš pret Ukrainu. Tāpēc kara situācijuu nekādā veidā neatrisinās šādu vēlēšanu rīkošana.  

Ja vēlēšanas notiks, tad šī Putina pieprasītā procedūra vājinās Ukrainas spējas sevi aizsargāt. Kāpēc šīs diskusijas notiek Ukrainas vadībā? Iespējams, ka Ukrainai šāds “process” tiek uzspiests no ārpuses. Viņi jūtas spiesti šādi rīkoties, lai izdabātu Trampam.

Man šķiet, ka arī šajā vēlēšanās varētu uzvarēt Zelenskis, jo nav tautas atzītu “Maskavas kandidātu”, kas spētu ar Zelenski konkurēt. Krievi vēlas, lai Ukrainā darbu pārņemtu pagaidu valdība, un Putina sapņu scenārijs paredz tādu līderi, kas darbotos Krievijas interesēs. Viņa vārds ir Jurijs Boiko. Šo vīru vēlas Kijivā redzēt Putins.

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs pabeidzis golfa partiju ar Trampu Floridā un jau paziņojis medijiem savu sarunu rezultātus: Trapam esot apnikusi “riņķa deja” jeb stīvēšanas ap Ukrainas karu. Esot ļoti nikns uz Putinu, jo tas visu laiku runājot tikai un vienīgi par Zeļenska un valdības atcelšanu Ukrainā no amata un nomaiņu ar “starptautisko pārejas valdību” krievu interesēs. Esot runāts par pamieru Ukrainā, kas varētu stāties spēkā no 20. aprīļa. (Yle) Pie viena Tramps turpinājies bārties uz Zeļenski par viņa negribēšanu atdot visus Ukrainas derīgo izrakteņu resursus amerikāņiem. (TT)

Lielbritānijas, Francijas un Ukrainas militārie vadītāji tiksies tuvākajās dienās. (Reuters) Apspriedīs turpmāko rīcību, lai nodrošinātu Ukrainas ilgtermiņa drošību.

Putins tikko izdevis rīkojumu līdz 15. jūlijam iesaukt 160 000 jaunu karavīru. Tas ir par 10 000 iesaucamo vairāk nekā pagājušajā gadā un par 25 000 vairāk nekā 2022. gadā. (TT)