Speciāli TVNET

Ziņu lasīšana no Amerikas Savienotajām Valstīm pašlaik atgādina redzētas filmas ekranizāciju jaunā versijā. Scenogrāfija un aktieri ir atšķirīgi, bet sižets –  tas pats. Putina galma filozofs Aleksandrs Dugins jau konstatējis, ka Kremļa saimnieks ir Donalda Trampa politikas paraugs. Golferis Tramps pašlaik cenšas izmantot savā politikā Ļeņingradas spiega un gangstera Putina metodes un stratēģiju. Abi ir pazīstami jau sen. Tāpēc nav jābrīnās, ka “pasaules pārkārtošanas” soļi krievu un amerikāņu versijā tagad izskatās līdzīgi. Tramps tagad atkārto to, ko Putins jau agrāk izmēģinājis un realizējis Krievijā.  

Masu mediju un kultūras pakļaušana

Tramps sāk ar to pašu, kas bija raksturīgs Putinam pirmajos autokrātiskās ofensīvas gados – pārņemot kontroli pār masmedijiem. Kā to dara? Tas notiek izmantojot draudus pret mediju īpašniekiem, šantažējot tos vai tirgojoties ar mediju vai sociālo platformu valdēm. ASV nav ietekmīgu sabiedrisko mediju, tāpēc šāda – neitrālu avotu iespēja tur nepastāv. Tieši tāpat kā Putins, viņš veido “varas vertikāli” (ciktāl ASV politiskā sistēma to pieļauj) un iegriež savu apkārtni baiļu klusēšanas spirālē. Tādējādi pretēju vai citu uzskatu paudēji tiek apzīmogoti kā “nelojāli” un spiesti pamest valsti, klusēt vai politiski pielāgoties.

Pirmā pozīcija ir vēstures pārrakstīšana un kultūras piekārtošana savām vajadzībām. Putins sāka ar vēstures grāmatu pārrakstīšanu skolām un muzeju demolēšanu. Tramps dara līdzīgi, jo ir jau sen ķēries klāt vadošajiem amerikāņu muzejiem. “Te ir runa par vēstures izmantošanu, lai “stiprinātu amerikāņu identitāti un nacionālo pašapziņu”, – konstatē norvēģu profesors Tobiass Hardings, kurš jau ilgstoši pēta kultūras politiku. Šajā gadījumā tiek apzināti sagrozīti vēstures fakti, lai mērķtiecīgi skalotu iedzīvotāju smadzenes Trampa ideoloģijas garā. Veidotu balto amerikāņu identitāti konservatīvisma gaismā. Stiprinātu pašcieņu uz aizspriedumu pamata. Tas ir darīts jau agrāk un darbojas. 

Trampam patīk stāstīt vēstures pasakas, tieši tāpat kā Putinam. ASV vēsture nav laimīgs ceļojums cauri laikam, tajā ir daudz traģēdiju. Taču pretrunas, pārkāpumi un nelāgas lietas tiek noklusētas. Putins tieši to pašu darīja Krievijā, falsificējot valsts vēsturi masu patriotisma vārdā.

Tradicionāli muzeji visur tiek izmantoti, lai stāstītu par savas tautas varonīgo un harmonisko pagātni. Pat demokrātiskās valstīs kultūras politikas pamatā var būt idejas par nacionālās pašapziņas stiprināšanu. Taču demokrātiskajā pasaulē muzejus mēģina attālināt no patriotiskā naratīva un pievērsties kritiskajam mantojumam. Problematizējot satraucošus vēstures aspektus. Tādus kā koloniālismu un citu tautu apspiešanu, pakļaušanu. Tā ir sabiedrības izglītošana, kas centrējas sabiedrības kritiskās domāšanas virzienā. 

Tagad Tramps šo visu anulēs. Viņa uzbrukums Smitsona muzejam nav nekāds pārsteigums, ne tikai tāpēc, ka tā bija vēršanās pret mākslas izstādi “The Shape of Power: Stories of Race and American Sculpture”, bet arī prasība pēc “politikas maiņas” muzeju ekspozīciju jomā. Savā rīkojumā prezidents uzsver divus Smitsona institūta pakļautībā esošos muzejus: Nacionālo afroamerikāņu vēstures, kultūras muzeju un plānoto sieviešu vēstures muzeju. Direktors jau atkāpies no amata. Spiediens tāds pats kā Ungārijā. 

Tā kā Smitsona institūtu finansē valdība, Trampam ir iespēja sodīt šo kultūras iestādi, pārtraucot tās finansēšanu, ja tā nepilda viņa rīkojumus un neatceļ “kaitīgu ideoloģiju”. Trampa rīkojums tagad liek daudziem vēsturniekiem vilkt paralēles starp Trampa un fašistisko režīmu aktivitātēm. Šī ir kara pasludināšanu amerikāņu vēsturniekiem, muzeju kuratoriem un mēģinājums pārvērst kultūras citadeles par propagandas iestādēm. Tramps izmanto  brutālu varu, lai pārkārtotu pasauli pēc sava prāta un izvairītos no jebkādām diskusijām.

Ienaidnieku sinhronizēšana

Tramps nenogurst deklarēt par saviem ienaidniekiem:  transseksuāļus, migrantus, demokrātus, “viltus amerikāņus” u.c. ieskaitot. Tos pašus vajā arī Putins. Jo lielāku ziloni var uzpūst no mušas, jo vieglāk nomainīt reālās problēmas ar neesošu ienaidnieku dēmoniskajām figūrām. Krievijā ienaidnieki tika norādīti tieši tādā pašā veidā. Arī tie ir: demokrāti, liberāļi, migranti, transseksuāļi, homoseksuāļi,  “viltus krievi” un tēvzemes nodevēji. 

Nekompetenti, bailīgi līdzstrādnieki

Nekompetentus, neprasmīgus darbiniekus ir vieglāk kontrolēt. Tāpēc Tramps un Putins tur savā tuvumā lojālus muļķus jeb iebaidītus līdzstrādniekus, kas nespēj pieņemt nekādus lēmumus bez priekšnieka ziņas. Šādi tiek atjaunota feodālisma un viduslaiku vertikāla hierarhija. 

Pirmos “nogalina” kritiski domājošus, spēcīgus žurnālistus – izslēdzot tos no elitārām apspriedēm, vajājot privāti sociālajos medijos, tiesājot par politiķu “goda un cieņas aizskāršanu”, veidot spiedienu uz šo žurnālistu darba vietām un mediju uzņēmumu valdēm. Apklusinot visos iespējamos veidos. Šo metodi izmantoja Putins Krievijā, lietoja arī Nils Ušakovs Latvijā (kad bija pie varas Rīgas Domē). To pašu tagad praktizē Tramps. Arvien vairāk avotu ASV varas gaiteņos (gan republikāņu, gan demokrātu) vēlas palikt anonīmi, kritizējot prezidentu. Krievijā cilvēki pārstāja atklāti kritizēt Putinu viņa pirmā termiņa beigās. Tagad ASV notiek apmēram tas pats. 

Putina varas sistēmā pats galvenais ir padevība, paklausība, kuru šefs sauc par “lojalitāti”. Tāpēc Putins sevi ieskauj ar nekompetentiem, iebaidītiem cilvēkiem ar sabojātu reputāciju, kas verdziski izdabā vadonim. Kremļa saimnieks nekad neatlaiž no darba nevienu, kas amatā būtu uzvedies nepareizi vai kļūdījies. Tas nav svarīgi. Nemākulība ir norma. Pats galvenais – padevība un lojalitāte šefam, kas visu zina vislabāk. Ja kāds no ministriem vai ģenerāļiem izgāžas vai “savāra ziepes”, tad tiek pārcelts uz mazāk atbildīgu, “silto vietiņu”. Tie, kas ir paklausīgi. pie Putina vienmēr būs uz “zaļa zara”.

Tramps dara tieši to pašu. Viņš tikko atstāja amatā savu nacionālās drošības padomnieku Maiklu Valsu, neņemot vērā skandalozo izgāšanos vietnē Signal. Jebkurā citā valstī šāds padomnieks tiktu atlaists no darba. Iemesli? Nekompetentus, dumjus darbiniekus ir vieglāk kontrolēt un viņi nekad nespēs sacelties pret priekšnieku = nekļūs bīstami varai. Totalitārā, autokrātiskā sistēmā lojalitāte ir svarīgāka par kompetenci un profesionalitāti.

Piemēram, padomnieks Džons Makentijs tika savulaik atlaists no Baltā nama azartspēļu parādu dēļ. Šāds grēks ir augsts drošības risks atbildīgos amatos. Taču Tramps viņu atvilka atpakaļ un izvēlējās par līdzstrādnieku piemērotības šķirotāju. Viņam tika pat uzticēts delikāts uzdevums – sastādīt sarakstu ar nelojālajām amatpersonām, kuras būtu jāatlaiž no darba. Tātad, Tramps jau sen veido “melnos sarakstus” visās jomās un neslēpj, ka viņam ir  zināmas vajāšanai paredzēto cilvēku grupas.   

Melnais saraksts

Krievijā Putins darbojās tieši tāpat.  Šādi saraksti tika izveidoti visās jomās. Sākot ar amatpersonām, kas ir novācamas un beidzot ar mākslu. Ikviens, kurš nepiekrīt diktatoram, ātri kļūst par apolitisku būtni vai arī pamet valsti. Tādejādi visi atšķirīgie viedokļi izzūd paši.

Izklausās pēc Krievijas, vai ne? Paskatieties uz Holivudu. 2025. gada “Oskara” balvu pasniegšanas ceremonijā bija gandrīz sensācija tāpēc, ka vairs nav modē paust publisku atbalstu Ukrainai. Klusē arī mākslinieki, jo tā patīk Trampam. 

Vai mums – arī šajā pusē okeānam, būtu tagad jāuztraucas par šīm norisēm Vašingtonā? Jā, ir iemesls satraukumam. Pārāk labi atpazīstam šādu procesu gaitu Padomju Savienībā un redzam to tepat Krievijā. Tāpēc viegli iztēlojamies notiekošā bīstamo finālu.