Zelenskis esot gatavs šonedēļ tikties ar Putinu Stambulā: “Ceturtdien  gaidīšu Putinu Turcijā. Personīgi. Ceru, ka krievi šoreiz nekādus atrunas nesagatavos.” (X) 

Ideja par tikšanos Stambulā pieder Putinam pašam. Tā bija svētdienas Kremļa atbilde uz Francijas, Vācijas, Polijas un Lielbritānijas vienošanos Kijivā, kas pieprasīja pamieru 30 dienu garumā. Sākot ar pirmdienu – 12.maiju. Putins šo prasību zibenīgi noraidīja, bet ap diviem naktī pēkšņi ierosināja Maskavas un Kijivas delegācijām tikties Stambulā, Turcijā. Uzreiz un pēkšņi. 

Putins paredzēja, ka Ukraina un tās sabiedrotie šo priekšlikumu noraidīs. Taču kā ķipars no pelniem izlēca Donalds Tramps un savā sociālajā medija sāka mētāties ar pavēlēm: “SĀCIET SAZIŅU, TAGAD!!!” 

Vai šis Putina priekšlikums ir reāls? Vai Kremļa saimnieks pats turp aizbrauks? Vai sēdīsies pie sarunu galda ar sev tik ļoti nepatīkamo un trīs gadus apsaukāto Ukrainas prezidentu Zelenski? Man šķiet, ka šī Putina “nakts ideja” ir tukšs paukšķis ārzemju publikai. Reāli viņš šādam braucienam nav gatavs. Taču ir skaļi pateicis “jā” un šo ideju jau pievācis viņa pretinieks, kas jau piekritis piedalīties. 

Trakākais, ka arī Tramps gatavojas ceturtdien ieraksties Stambulā. (Reuters) 

 Sākot ar pirmdienu, Tramps apmeklēs Saūda Arābiju, Apvienotos Arābu Emirātus un Kataru. Tas būs prezidenta pirmais ceļojums uz šo reģionu kopš stāšanās amatā. Tad nu – pie viena, apmeklēs arī Putina – Zelenska apspriedi Turcijā. 

Kremļa preses sekretārs Peskovs pagaidām nav informējis par Putina Stambulas brauciena plāniem.  

Pirmdien notikusi Zelenska un jaunā pāvesta Leona XIV (Leo XIV) telefonsaruna. Ukrainas prezidents pateicies pāvestam par pausto atbalstu tūlītējam un ilgstošam mieram Ukrainā: “Pārrunājām Ukrainas bērnu situāciju, kurus Krievija ir atņēmusi Ukrainai un aizvedusi uz Krieviju. Ceram uz Vatikāna atbalstu viņu atgriešanai atpakaļ ģimenēs,” rakstīja Zelenskis X. Zelenskis ir uzaicinājis pāvestu Leonu apmeklēt Ukrainu.

ASV un Ķīna beidzot panākušas jaunu vienošanos par tirdzniecības tarifu samazināšanu – uz 90 dienām tiks ievērojami samazināti tarifi un tirdzniecības karš uz laiku būs apturēts. Amerikāņi samazina tarifus Ķīnas precēm no 145% uz 30%, bet Ķīna samazina tarifus ASV precēm no 125% līdz 10%. (Bloomberg)

Trampa ekonomiskā kara idejas ar muitas tarifu paaugstināšanu visām pasaules valstīm ir veicinājušas pamatīgu ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī. Tas nozīmē, ka ir pamats bažīties par recesiju. Goldman Sachs (pirms pirmdienas paziņojuma par tarifiem) lēsa, ka līdz gada beigām inflācija atkal pieaugs līdz 3.8%.

Ķīna arī var daudz zaudēt tirdzniecības kara apstākļos. Tai ir daudz lielāka eksporta zona nekā ASV. Problēmas rada arī Ķīnas iekšējā krīze:  mājokļu cenu kritums, augsts jauniešu bezdarba līmenis, liels valsts parāds, jo politiķi Ķīnā atbalsta vienīgi lielos uzņēmumus ar lielām subsīdijām. Taču Ķīna spēj pārorientēt savu eksportu arī tad, ja Tramps trakos tālāk. Saskaņā ar Ķīnas statistikas datiem pagājušajā mēnesī (salīdzinot ar iepriekšējo gadu) valsts eksports pieauga par 8 %, bet eksports uz ASV samazinājās par vairāk nekā 20 %.