Vakar noskaidrojās, ka Ziemeļkoreja nosūtīs uz Krieviju 5000 celtnieku un 1000 sapieru, lai atjaunotu Kurskas reģionu. Kopumā “pilnveidot Krieviju” gatavojas ap 24 000 Ziemeļkorejas strādnieku. Kāpēc korejieši? Tāpēc, ka krievi prot graut, bet uzcelt nemāk. Tagad korejieši strādās viņu vietā un “aizpildīs trūkstošos resursus vairākās nozarēs”.

Pagājušajā ziemā tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru cīnījās krievu pusē pret ukraiņiem Kurskas apgabala frontes līnijā. Mira kā mušas, jo krievi viņus neapmācīja un sūtīja uz kaujām “gaļas mašīnā” bez priekšzināšanām. Tagad korejieši būvēs krieviem mājas. Par to aizvakar vienojies Putina padomnieks Sergejs Šoigu Phenjanā tar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Tā būšot  “sava veida brālīga palīdzību no Korejas tautas un līdera puses”, – apgalvoja Ziemeļkorejas diktators.

Pašlaik Ziemeļkorejā notiekot masveida darbaspēka vervēšana, lai atrastu cilvēkus, kurus var nosūtīt uz Krieviju. Tiek plānots savākt 28 000 iedzīvotāju, kas brauks pie krieviem un pelnīs tur savai valstij “cieto valūtu”.

5000 Ziemeļkorejas strādnieku jau esot izturējuši pārbaudes procesu. Ir apstiprināti viņu raksturojumi un darba vietu ieteikumi, personīgās lietas izskatītas partijas sēdēs un tagad viņi gaida uz pēdējo – izšķirošo ideoloģiskās modrības pārbaudes interviju. 3 000 gadījumos esot veiktas fiziskās gatavības pārbaudes. Pilnā sparā tiek “ķemmēti” personu apliecinošie dokumenti, pārbaudītas veselības izziņas. Visām valsts zonām, galvaspilsētu Phenjanu ieskaitot, ir jau piešķirtas kvotas – cik cilvēku drīkst nosūtīt uz “cienījamo darbu Krievijā”. (Daily NK). 

Atlasi nosaka ne tikai pretendenta tehniskās prasmes un iepriekšējā pieredze ārzemēs, bet arī ieteikumi, ideoloģiskā sagatavotība un veselības stāvoklis. Cilvēki ar nervu sistēmas traucējumiem vai lipīgām infekcijas slimībām tiek atsijāti malā, tāpat anulē pretendentus no ģimenēm, kuru rindās ir pārbēdzēji uz Rietumiem.

Lai ziemeļkorejieši varētu pretendēt uz šo “komandējumu ārzemēs”, viņiem šoreiz neesot vajadzīgi “pareizi kontakti Phenjanas augstākajā līmenī”, bet gan “nevainojama lojalitāte Ziemeļkorejas ideoloģiskajai sistēmai”. (DN)

Taču reālā dzīve pierāda, ka visās sistēmās pašu labāko var dabūt tikai “pa pazīšanos” (pa blatu). Tātad – ir jāmaksā kukuļi priekšniekiem un amatpersonām savā darbavietā vai apgabalā. Šie noteicēji no “darba pretendentiem”  pieņem tikai kukuļus dolāros vai Ķīnas juaņās. Iznāk, ka kopumā kukuļu (korupcijas) apjomi Ziemeļkorejā (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) ir divkāršojušies. (Daily NK)

Krievija Phenjanai ir skaidri norādījusi, ka tai vajadzīgi Ziemeļkorejas strādnieki, kas spēj “aizpildītu tās nepilnības, kuras atstājuši uz Ukrainas fronti nosūtītie krievu vīrieši”. Iznāk, ka Putinam jau tagad ir darba roku trūkums. Daudzās nozarēs.

Pašlaik Krievijā ir nodarbināti ap 4 000 Ziemeļkorejas celtnieku. Katrs no viņiem nopelna apmēram 800 ASV dolāru mēnesī, taču paši šo atalgojumu nesaņem. Tieši tāpat kā bija pie mums Padomju Savienības laikā, tagad notiek Ziemeļkorejā. Korejas strādnieki “uz rokas” saņem tikai nelielu daļu no savas algas. Lielākā daļa tiek nosūtīta valdībai uz mājām Ziemeļkorejā, lai papildinātu valsts kasi. Taču neraugoties uz pieticīgo samaksu, darbs ārzemēs no korejiešu puses ir pieprasīts un bieži vien labāk apmaksāts nekā Ziemeļkorejas valsts rūpnīcās.

Iznāk, ka krievu algas palīdz korejiešiem finansēt Ziemeļkorejas kodolprogrammas un raķešu sistēmas. 

Liela daļa no korejiešu strādniekiem šodien vergo arī Ķīnā –  tekstilrūpniecībā un elektronikas nozares uzņēmumos. Tiek lēsts, ka kopumā ziemeļkorejieši savam režīmam pērn nopelnīja aptuveni 5 miljardus ASV dolāru.

Šodien atradu grāmatu plauktā bēniņos 1936.gadā Rīgā izdotu grāmatu “Ideālistu cilts” (M.Spirģis) un uzzināju, ka “cēlā autoritatīvas varas ideja, augstā bauslība kā svaigs dzidravota ūdens spirdzina un atjauno nogurušo ceļinieku, kuru ilgi maldinājuši demokrātijas greizie ceļi. Tāpēc tauta pēc tautas nomaina parlamentāro demokrātiju un sēdina tronī autoritatīvo varu un vadoni. ” (16.lpp). Ir savādi lasīt šo visu latviešu valodā, emocionāli pacilātos teikumos. Nevar nepamanīt, ka “ulmaņlaiku” ideologi (tieši tāpat kā šodien korejiešu Kima vai krievu Putina suminātāji), aizmirst ceļu kā šāds “saimnieks” nonāk troni. Šis ceļš ir varmācība un metode – nežēlība un neiecietība. Astrīda Lindgrēna reiz rakstīja: “Tiem, kas ir lieli un spēcīgi, jābūt arī taisnīgiem un laipniem”, jo demokrātijas idejas pamatā ir vara, kas kalpo tautai nevis otrādi.

Krieviem un ziemeļkorejiešiem iznāk nelāgi – viņi kalpo varai, kas tos apspiež.

Demokrātija ir mūsu kopīgais spēks. Uzklausot viens otru un rodot kopīgus risinājumus, mēs (kā sabiedrība) spējam virzīties uz priekšu. Domāju, ka katrā cilvēkā ir demokrātiskas ilgas, vēlme būt iesaistītam un uzklausītam. Tā arī turpināsim.