Šodien Līgo diena jeb zāļu vakars. Iespējams, ka šajās garajās brīvdienās – sēžot pie ugunskura un raugoties liesmās, prātā ienāk arī globālākas bažas. Par krieviem un viņu iespējamo kodoluzbrukumu.  Domāju, ka šie jautājumi mūsu sabiedrība nav izrunāti un tāpēc krievu botiem un troļļiem ir viegli un ērti iebiedēt un injicēt Eiropai mūžīgā satraukuma baciļus. Ievēroju, ka pēdējās nedēļas laika krievu troļļi “ar latviešu vārdiem un uzvārdiem” zogas iekšā arī mūsu sarunās un mēģina iesēt Putina dogmas patiesības vietā. Tāpēc ir jēga nedaudz iedziļināties šajā tēmā un papētīt kā krievu politologi melo un izmanto demagoģiju publiskajā telpā.   

Sāksim ar to, ka Krievijas oficiālā politika pieļauj kodolieroču izmantošanu tikai eksistenciālu militāru draudu gadījumā. Ja tiek uzbrukts Krievijai vai Baltkrievijai. Taču Krievijas politiķi un propagandisti mēdz runāt ko citu un atkārtoti draud ar preventīviem uzbrukumiem, lai iebiedētu Rietumus ”kā tādus”.

Piemēram? Pirmais bļauris ir Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš pirms dažiem mēnešiem mūsu konkrēti brīdināja par iespējamu kodolieroču triecienu Eiropai, ja mūsu atbalsts Ukrainai turpināsies. Pirms tam ar Kremli saistīts ideologs Sergejs Karaganovs bija jau uzaicinājis Maskavu uzbrukt Eiropai, lai salauztu Rietumu gribu pretoties Putina idejām. Deputāts Jevgeņijs Fjodorovs publiski apgalvoja, ka Krievija nekad nevar zaudēt šo karu, jo tā vienmēr varot izspēlēt “kodolieroču kārti”. 

Jā, skarbi izteikumi, taču tie ir atrauti no oficiālās krievu kodoldoktrīnas.  Piemēram, krievu politiķa Jevgeņija Fjodorova ideja par to, ka “Krievija nevar zaudēt nevienu karu, jo tā ir kodolieroču valsts. Ja sāksies zaudējumi, tad šie ieroči tiks aktivizēti” – nav loģiska. Valstis ar kodolieročiem var zaudēt un ir zaudējušas karus. Piemēram, ASV kapitulēja Vjetnamā un Padomju Savienība zaudēja Afganistānā. Arī nākamie kari Afganistānā un Irākā 2003. gadā neizdevās. Neviens tāpēc kodolieročus neizmantoja.

Pašlaik Krievijas pilnīga padošanās izskatās maz ticama, jo Putinam ir kodolieroči ar kuriem draudēt mūsu planētai, ja nedarīsim viņam pa prātam. Taču kara mērķi Ukrainā pašlaik nav pilnīga padošanās, bet gan Krievijas atkāpšanās no okupētajām teritorijām. Galu galā, Krievija ir savulaik atkāpusies, piemēram, no Afganistānas, neaktivizējot aizsardzību ar kodolieročiem. Tā kā Fjodorovs ir vienkārši melis jeb tēlo ar šiem izteikumiem pielīšanas akciju Putinam.

Otrs krievu publiskās melošanas virziens ir politiskā demagoģija: “Kodolieroči ir politisks instruments, lai baidot ar tiem, panāktu pasaules kodolieroču stresu. Tātad, lai izraisītu paniku ASV. Šis stress piespiestu amerikāņu vadītājus sēsties pie sarunu galda un darīt tā kā “krievam vajag”.  Tas it tieši tāpat kā mēs darījām Kubas krīzes laikā” – raksta tas pats krievu politiķis Jevgeņijs Fjodorovs.  Šāda varmācības loģika vienmēr nefunkcionē. Sabiedriskās domas aptaujas, kas tika veiktas Kubas raķešu krīzes laikā liecina, ka amerikāņu sabiedrībā toreiz nebija panikas. Cilvēki bija informēti par krīzi, jo prezidents Kenedijs izvēlējās par to runāt publiski un atklāti. ASV valdības politisko izvēli krīzes laikā nevadīja sabiedriskā doma, bet valdības saprātīga rīcība.  Kenedijs nebija Tramps. 

Tiesa, Eiropas valstis bieži vien ievēro ASV nostāju ar drošību saistītos jautājumos, jo pēckara eiropieši ir militāri un ekonomiski atkarīgi no ASV. Diemžēl tā tas tika izveidots. Tāpēc ir grūti pretoties ASV politikai pat tad, ja mēs kaut kam nepiekrītam. Taču fakti rāda, ka Trampa lēkāšana nav panākusi atbalsta pārtraukšanu Ukrainai. Tas turpinās ar vēl lielāku sparu. 

Pašlaik pasaulē ir stratēģiskie kodolieroči, ar lielu darbības rādiusu un simtiem kilotonnu lielu lādiņu. Tie var sasniegt stratēģiskus mērķus, piemēram, militārās bāzes un lielas pilsētas citos kontinentos. Ir arī nestratēģiskie kodolieroči, ko dēvē par kaujas kodolieročiem, ar mazāku sprāgstvielu daudzumu. Tos dēvē arī par taktiskajiem kodolieročiem. Atombumba “Little Boy”, kuru amerikāņi nometa uz Hirosimu 1945. gadā, bija taktiskais kodolierocis ar 15 kilotonnu smagu sprāgstvielu. To nometa ar kaujas lidmašīnas palīdzību. Šodien atombumbu var transportēt arī ar raķeti, dronu un ar mākslīgā intelekta starpniecību. Populārākie: Iskander -M, Iskander -K, 9M729, Avangard, SS-19, Sarmat SS-X-28, SS-18, Satan; AGM-86B, B-52H; MK-4A, Trident II; B61, W78, Minuteman III, Holbrok, Trident II, ASMP -A; M51,2, SLBM; Prithvi II, K-15, Shaheen -II, Abdali, Hatf-2; DF-5, JL-2.

Pašlaik pasaulē ir ap 12 241 atomieroču. Visvairāk to ir Krievijā (5459), seko ASV (5177), Ķīna (600), Francija (290), Lielbritānija (225), Indija (180), Pakistāna (170), Izraēla (90), Ziemeļkoreja (50). 

Visas deviņas vadošās kodolvalstis iegulda milzīgas summas jaunu un modernāku kodolieroču ražošanā. Tas notiek laikā, kad vecie aukstā kara laika kodolieroči tiek pakāpeniski izņemti no aprites. Neraugoties uz vispārējo samazinājumu, kaujas galviņu skaits, kas izvietotas operatīvajās vienībās, visticamāk,  tomēr palielināsies. Aptuveni 2100 “kaujas galviņas” pašlaik tiek turētas augstākajā operatīvajā gatavībā.

Kādi ir secinājumi? Pasaulē šodien ir daudz par daudz kodolieroču. Ar tiem var simtiem reižu iznīcināt mūsu zilo planētu. To pašu Tellus uz kuras dzīvojam katru dienu. Ja šie ieroči tiks iedarbināti, tad idejas autors vairs nevarēs tos regulēt un stūrēt. Tie sāks “rīkoties paši”, izraisot neprognozējamas sekas. To zina arī Putins. 

Aukstā kara laikā kodolieroči bija vajadzīgi, lai bremzētu pretinieku. Tagad aina ir mainījusies. Šobrīd situāciju nosaka politiskā pirksta kaprīzes. Tāpēc Krievija un ASV attīsta ieročus, kas agrāk bija aizliegti. Putins ir jau sagatavojis krievus atomkaram tieši tāpat kā skarbi vecāki instruē savus bērnus nepatīkamas, bet “vajadzīgas” vakcīnas saņemšanai: “Krievijas iedzīvotājiem ir jāpierod pie scenārija, kurā par leģitīmu tiktu uzskatīts, ka Krievija var izmantot kodolieročus.” Tā vēsta krievu dokuments. Šo apgalvojumu var tulkot arī šādi – Putinam ir tiesības  iznicināt planētu zemi tāpēc, ka viņam gribas vairāk teritorijas. 

Divas lietas finālam: A) velns nav tik melns kā viņu mālē. Proti: Putins neizmantoja kodolieročus pret Ukrainu Kurskas iebrukuma apstākļos. Ukraiņi iebruka Krievijas teritorijā, bet kodolieroču svira netika ieslēgta. B) saindētu teritoriju negrib neviens. Putinu ieskaitot.