Vakar pazibēja vienošanas par kara darbības pārtraukšanu Irānas – Izraēlas konfliktā. Mirkli vēlāk notika kārtējais uzbrukums Izraēlai, bet pēc tam beidzot iestājās klusums. Vai izdosies apstādināt abas karojošās puses? 

Kā šajā konfliktā uzvedas Putins – Ukrainas okupētājs? 

Jaunais karš viņam radījis problēmas jo Irāna ir Krievijas partnere. Pēc ASV uzbrukuma Irānai, Abass Aragči metās pie Putina uz Maskavu. Pirms Irānas un ASV paziņojuma par uguns pārtraukšanu, Kremļa saimnieks iesniedza virkni priekšlikumu šī konflikta reulēšanai. Piemēram, piedāvāja Trampam savu palīdzību starpniecībā, bet Donalds šajā piedāvājumā neesot bijis ieinteresēts. Tramps esot Pautinam atbildējis: “Vladimir, vispirms nokārtosim Ukrainas lietu, labi?” 

Kāpēc Putins tik ļoti vēlējās būt starpnieks? Krievija un Irāna janvārī parakstīja stratēģiskās partnerības nolīgumu. Tāpēc Izraēlas uzbrukumi Irānai smagi traumēja un nokaitināja Kremli, jo var nākties zaudēt izdevīgu sabiedroto. Pērn krievi bija spiesti evakuēt no Sīrijas Bašaru al Asadu un tagad riskē zaudēt vēl vienu partneri, kas ir ļoti svarīgs, lai saglabātu savu ietekmi Tuvajos Austrumos. Domāju, ka krievus šajā gadījumā smagi satrieca Izraēlas uzbrukuma jauda, kas parādīja cik lielas atšķirības ir starp krievu veco – otrā pasaules kara ieroču loģiku un modernas valsts uzbrukuma potenciālu. Tas ir bija Kremļa pirmais šoks. Otrais bija izdevīgu darījumu pazušanas risks. Pašlaik krieviem ir vairāki, labi apmaksāti projekti Irānā. To skaitā –  AES būvniecība Bušehrā. Otra lieta – tirdzniecības koridora veidošana no Indijas uz Krieviju caur Irānu. Ja Irāna tiks destabilizēta = tur manīsies režīms, tad  Krievija riskē zaudēt šos projektus.

Ir ziņas, ka Putins apskauž Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, kuram izdodas visi uzbrukumu projekti. Kamēr krievi kā “spēcīgākā pasaules armija”  kaujas Ukrainā jau trešo gadu pēc kārtas bez cerētajiem rezultātiem, tikmēr Netanjahu viegli sagrauj Irānu kā kāršu namiņu. Vienā rāvienā.  Skaidrs, ka Putina piedāvājums Trampam būt par starpnieku šajā bruņotajā konfliktā, bija mēģinājums  ietekmēt situāciju sev par labu. Viņš cerēja nokārtot šo Izraēlas- Irānas konfliktu diplomātiskā ceļā un panākt, lai Tramps pilnībā atsakās no Ukrainas miera sarunām un atļauj viņa okupēt visu Ukrainu. Lai pēc tam to pievāktu un pievienotu Krievijai. 

Režīma maiņa Irānā varētu novest pie situācijas, ka tur pie varas var nonākt krieviem nelabvēlīgi politiķi. Tā Kremlim būtu katastrofa. Taču pastāv risks, ka amerikāņi netiks galā ar irāņiem, tieši tāpat kā viņi izgāzās Afganistānā un Irākā. 

Domāju, ka visos konfliktos vispirms jāpamana cilvēcība, tikai pēc tam tautība. Vispirms ierunājas līdzjūtība, tikai pēc tam reliģija un pārliecības. Vispirms būtiskais un tikai tam formālais. Tā vajadzētu. Tā būtu labi. Taču visi cilvēki uz šīs planētas nav audzināti humānisma garā. Diemžēl. 

Attēlā: Irānas Islāma Republikas radio un televīzijas galvenā mītne Teherānā. (Vahid Salemi/AP)