Krievija palielina dronu ražošanu. Tas bijis iespējams pateicoties Ķīnai, kas palīdz krieviem apiet sankcijas un piegādā nepieciešamas detaļas un rezerves daļas. Bez ārzemju atbalsta Kremllim nebūtu izdevies izveidot šādu – lielu un apjomīgu dronu ražošanu. Kopš kara sākuma (2022. gadā) Irāna ir nodrošinājusi krievus ar savu dronu tehnoloģiju. Uz irāņu Shahed-131 un Shahed-136 bāzes krievi attīstīja krievisko versiju Geran-1 un Geran-2. Šos pašnāvniekus krievi visvairāk un biežāk lieto uzbrukumos Ukrainai. 

Krievijas “irāņu droni” mēdz būt melnā krāsā, lai tie būtu mazāk redzami nakts ofensīvu laikā. (Kyiv Independent) Tie var lidot aptuveni 2500 kilometru attālumā ar ātrumu 180 kilometri stundā.

Krievi paši nespēj izgudrot neko jaunu. Tas nav noslēpums. Tā tas ir. Vislabāk viņiem izdodas nozagt vai aizņemties svešas tehnoloģijas un tad uztaisīt ko labāku par prototipu. Tieši tāpat krievi ir “uzlabojuši” irāņu dronus savā versijā. Tagad tie var pārvietot lādiņu līdz 80 kg vai transportēt viegli uzliesmojošus šķidrumus, kas spēj izraisīt spēcīgas ugunsgrēkus.

Pagājušajā gadā Krievija sāka izmantot arī viltus dronus no finiera un putoplasta, kas sver mazāk par 20 kilogramiem. Viens no šādiem viltus droniem ir Gerbera. Šo ieroču uzdevums ir apmulsināt ienaidnieku un panākt, ka tas izmanto dārgus aizsardzības ieročus pret šīm dronu butaforijām. (Kyiv Independent) Taču pēdējā laikā krievi ražo Čerņika/Gerbera, kas pašlaik tiek aprīkots arī ar lādiņiem.   

Pašlaik Krievijas dronu rūpnīcas mēnesī ražo apmēram 5000 dronu, no kuriem puse ir uzbrukuma droni un puse viltus droni. Viena krievu drona Geran-2 (Shahed 136 klons) ražošanas izmaksas ir 5000 -80 000 USD.

Kā jau norādīju, tas iespējams pateicoties ķīniešiem. Ķīna un Ziemeļkoreja atrod veidus un ceļus, kā nosūtīt dronu detaļas uz Krieviju, izmantojot valstis, kas funkcionē kā starpnieki. Pērn ķīnieši, piemēram,  piegādāja krieviem dronu motorus, kastēs ar uzrakstu „Rūpnieciskās dzesēšanas iekārtas”. (Reuters) Viss šis “diplomātiskais teātris” ir nepatīkams fakts, jo darbojas ar loģiku: “jo citiem sliktāk, jo mums labāk”. 

Šodien sākas Eiropas Savienības un Ķīnas sarunas. Eiropas valstis jau ilgu laiku ir aizkaitinātas un kritiskas, jo Ķīna vairāk eksportē nevis importē no Eiropas. Par to ar ķīniešiem būtu jārunā vairāk un skarbāk. Lai gan svarīgi neiekrist tajā pašā protekcionisma loģikā, kuru piemēro Tramps. Tā būtu otra galējība.  Tas, ka Ķīnā ar valsts nodokļu naudu subsidē lielu daļu rūpniecības un uzliek augstus muitas nodokļus Eiropas produktiem, galu galā ir tikai netiešs nodoklis Ķīnas iedzīvotājiem. Mani daudz vairāk satrauc ķīniešu atbalsts krieviem. Labi, ka ES pamatoti kritizē Ķīnas attiecības ar Krieviju. Galvenais iemesls, kāpēc Krievijas kara ekonomika ir spējusi saglabāt savu ražošanas apjomu, ir tieši tirdzniecība ar Ķīnu. 80% militārās ražošanas rezervju ierodas Krievijā tieši no Ķīnas. Starp citu, Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji ir skaidri un gaiši paziņojis savai Eiropas kolēģei Kaijai Kalasai sekojošo: viņš cer, ka Krievija nezaudēs karu, jo tas nozīmētu, ka Trampa administrācijas uzmanības centrā nonāktu Taivana. Tāds pavērsiens Pekinas ķīniešiem ļoti nepatiktu.

Attēlā : Shaheda variants Geran-2, kas tika demonstrēts 9.maijā Maskavā. Foto autors: Aleksandrs Kazakovs/Tass/TT