Tā kā dzīvojam politiķu melu plūsmas apstākļos, tad ir svarīgi sekot reālajiem notikumiem. Lai spētu novērtēt procesus un cilvēkus. Cēloņus un sekas. Ukrainas karš notiek starptautisko konfliktu kontekstā, kas mums visiem būtu jāsaprot.

Donalds Tramps ir gigantisks pasaku stāstītājs. Viena no viņa sāgām ir teksti par to, ka tieši viņš esot izbeidzis septiņus dažādus karus trīs kontinentos. „Mans vidējais rādītājs ir aptuveni viens karš mēnesī,”  – tā viņš nesen teica medijiem. Kāda ir patiesība? Vai tā patiešām ir? Apskatīsim tieši tos konfliktus, kurus Tramps it kā esot atrisinājis. 

Armēnijā un Azerbaidžānā karo jau 30 gadus. Konflikta epicentrs ir Kalnu Karabaha. Teritorija, kurā dzīvo etniskie armēņi Azerbaidžānā. 2023. gadā azerbaidžāņu spēki ar varu pārņēma šo teritoriju, bet Armēnija sāka iejaukties. Tramps pēkšņi iesaistījās un abu valstu līderi nesen tikās Baltajā namā. Trumpa uzraudzībā parakstīja kopīgu deklarāciju, kas paredzēja izveidot azerbaidžāņu koridoru caur Armēniju. Tam tika dots nosaukums „Trumpa ceļš uz mieru un labklājību”. Skan diži un pompozi, taču joprojām nav noslēgts miera līgums. Virkne būtisku jautājumu paliek neatrisināti. Azerbaidžāna pieprasa, lai Armēnija groza savu konstitūciju. Abas valstis nevar vienoties par to, kur būs to kopējā robeža. Taču Tramps uzskata, ka viss kārtībā un viss noticis tieši viņa dēļ. 

Ruanda–Kongo Demokrātiskā Republika. Konflikts Kongo austrumos un Kinšasā turpinās jau gandrīz 30 gadus. Tas saistīts ar Ruandas iejaukšanos kaimiņvalsts teritorijās. Arī pašlaik partizānu grupējums M23 kontrolē lielu daļu Kongo austrumu zonas. Tramps ir organizējis abu pušu tikšanos un sarunas starp Kongo un Ruandas prezidentiem. Arī  Katara ir iesaistījusies kā vidutājs. Lai panāktu rezultātu,  Tramps solījis plašas ASV investīcijas minerālu ieguves nozarē. Starp citu, tieši šo vērtīgo iegulu atradnes ir viens no galvenajiem konflikta cēloņiem. Kāda ir pašreizējā situācija? Tramps organizēja (18. augustā) miera līguma parakstīšanu starp Kongo valdību un partizānu grupu M23. Taču tur nekas neiznāca. M23 apzināti kavē miera procesu. Tie ir asiņaini sirotāji, jo pat cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch nesen apsūdzēja M23 par vairāk nekā 140 civiliedzīvotāju nogalināšanu jūlijā. Pagaidām konflikts nav noregulēts, taču Tramps tā atrisināšanu ir “pierakstījis” sev kā uzvaru.

Indija–Pakistāna ir divas Dienvidāzijas kaimiņvalstis. Zemes ar dažādām ticībām un mūžīgām nesaskaņām. Abas ir kodolvalstis, taču ir konfliktā kopš Indijas (kā Lielbritānijas kolonijas) sadalīšanas 20. gadsimta 40. gadu beigās. Galvenais kašķa iemesls ir Kašmiras štats, kurā notiek periodiska kara darbība. Terora akts aprīlī (Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā) izraisīja jaunu militāru uzplūdu. Sākas pat gaisa uzlidojumi. 10. maijā Tramps sāka tur diktēt savus noteikumus. Solīja, draudēja. Rezultātā Pakistāna izvirzīja Trampu Miera prēmijai. Par to Tramps piešķīra Pakistānai zemāku muitas tarifu. Indija neklanījās un tika sodīta. Tāpēc Indija apstrīd, ka ASV būtu bijusi kāda loma konflikta atrisināšanā. Par to indiešiem Tramps “uzlika” 50 % muitas nodokļus. Pašlaik uz robežas ir klusuma periods. Taču situācija starp abām valstīm joprojām ir saspīlēta. Neraugoties uz to, Tramps uzskata, ka ir šo konfliktu noregulējis. 

Ēģipte un Etiopija jau daudzus gadu desmitus ir konfliktā. Iemesls strīds par  Nīlas ūdeņu izmantošanu. Etiopija ir uzbūvējusi dambi (Grand Ethiopian Renaissance Dam, GERD) uz Nīlas upes. Šis dambis būtiski izjauc ekoloģisko situāciju kaimiņvalstīs. Ēģipte ir draudējusi bombardēt visus mēģinājumus uzcelt aizsprostu uz Nīlas. Neapmierinātas ir arī citas kaimiņvalstis, kas pārtiek no Nīlas deltas ūdeņiem. Taču Etiopija “nospļaujas” uz kaimiņu protestiem un “pievāc upi sev”. Pagaidām tur nešauj un nespridzina. Taču situācija ir saspringta. Risinājums nav redzams. Ēģiptes un Etiopijas attiecības ir saspringtas, tās iesaistās Sudānas pilsoņu karā, kur tās atbalsta dažādas puses ar naudu, ieročiem. Tramps esot atrisinājis arī šo konfliktu. 

Serbijas un Kosovas konflikts turpinās. Bijuši Dienvidslāvijas teritorija Kosova (kuras iedzīvotāji galvenokārt ir albāņi) pēc 1998.–1999. gada kara atdalījās no Serbijas un 2008. gadā pasludināja neatkarību. 116 ANO dalībvalstis ir atzinušas Kosovu kā neatkarīgu valsti, bet Belgrada tam pretojas. Serbu slāvi joprojām uzskata Kosovu par Serbijas daļu. Kopš 90. gadu kara nav bijis bruņotu konfliktu, taču nemieri turpinās. Trampa pirmās prezidentūras termiņa laikā (2020. gadā) abas valstis parakstīja dokumentu par „ekonomisko attiecību normalizāciju”. Tramps domā, ka visu var atrisināt ar naudu un peļņu.  Taču nekas no viņa idejas nav izdevies. Serbija turpina neatzīt  Kosovas neatkarību. Domāju, ka lielāku spiedienu uz serbiem var izdarīt Eiropas Savienība, pievienojot serbus ūnijai. Taču Tramps domā, ka arī šo konfliktu ir atrisinājis. 

Kambodža–Taizeme turpina robežu konfliktu. Kopš Kambodža (1953. gadā) ieguva neatkarību, abas valstis nav vienisprātis par kopējo robežu. Šā gada jūlijā uz šīs robežas atkal sākās kaujas. Abās pusēs tika nogalināti apmēram 40 karavīri, un 300 000 civiliedzīvotāju bija spiesti bēgt. Tramps iesaistījās un sāka piesolīt muitas tarifu pazeminājumu tirdzniecībā. Pēc tam abām valstīm tika piešķirts salīdzinoši zems muitas nodokļu līmenis – 19 %. Pašlaik kaujas tur neturpinās. Tomēr bēgļi neatgriežas mājās. Robežu strīds nav atrisināts, taču arī šo zonu Tramps pieraksta savām uzvarām. 

Izraēla–Irāna šogad piedzīvoja raķešu un kara lidmašīnu uzbrukumus. 22. jūnijā ASV gaisa spēki uzbruka trim Irānas kodoliekārtām. Cenšoties iznīcināt “atombumbu industriju” Irānā.  Nav skaidri zināms ko iznicināja un kas bija tikai teātris pasaules publikai. Izraēlas gaisa spēki esot atkāpušies pēc Trampa aicinājuma. “Man bija gods iznīcināt visas kodolieroču ražotnes un pēc tam PĀRTRAUKT KARU,”  – tā Tramps rakstīja Truth Social. Dažādi izlūkdatu ziņojumi apšauba, vai ASV uzbrukumi patiešām ir nodarījuši Irānas kodolieroču programmai tik lielu kaitējumu, kā apgalvo Tramps.

Trampam patīk sev spraust pie žaketes atloka medaļas. Pēc tam var tās žvadzināt un justies kā varonis. 

Nepelnīts gods eksistē un ir paši izplatīts. Tas ir īpaši populārs situācijās, kad žāvas traucē izsvilpt klaunu. 

Attēlā: Protesti pret karu Kinšasā. Foto: Samy Ntumba Shambuyi