Vakar krievi atkal uzbruka Odesai. 30 000 mājsaimniecību palikušas bez elektrības. (Reuters) Iznīcinātas četras enerģētikas iekārtas. Černomorskā sagrauti vairāki dzīvojamie nami un pašvaldības ēkas. Cilvēki spiesti saņemt elektrību ar ģeneratoru palīdzību.

Tas, ka krieviem izdevies Ukrainā noslepkavot Andrejs Parubiju, ir slikta zīme. Viņš bija ļoti konsekvents ukraiņu politiķis, aktīvs dzimtenes patriots, bez ārišķībām un populisma. Piedalījās gan Oranžajā revolūcijā 2004.–2005. gadā, gan Euromajdanā 2013.–2014. gadā. Vadīja saucamo pašaizsardzības grupu un koordinēja militārās grupas cīņā pret drošības spēkiem. Nogalināt viņu nozīmē, ka Kremlis šādi atņem ukraiņiem godīgu un spēcīgu cilvēku. Ukrainas situācija pasliktināsies, ja Krievijas aģenti kļūs valstī arvien pašpārliecinātāki un aktīvāki.

Parubijs ir vadījis arī Ukrainas Nacionālo drošības padomi. Vienā no saviem pēdējiem Facebook ierakstiem viņš šā gada 16. jūlijā dalījās ar karikatūru, kurā ar Ukrainas valodas likuma palīdzību aizbāž muti Vladimiram Putinam. “Mūsu valoda ir mūsu nākotne. Valoda ir mūsu ierocis! Mēs uzvarēsim!” – rakstīja Parubijs.

Skaidrs, ka viņu dziļi ienīst Maskavā. Ukrainā ir daudz valodas aktīvistu, taču dažus Kremlis tomēr nogalina. Viena no krievu noslepkavotajiem bija arī  valodniece Irina Fariona. Arī viņa pagājušajā gadā noslepkavoja Ļvivā.

1991. gadā Parubijs dibināja galēji labēju nacionālsociālistu partiju, taču gadu gaitā virzījās uz politisko centru. Vairākas reizes mainīja partijas, un viņa pēdējā partija bija Petro Porošenko Eiropas Solidaritāte.

Sestdien, 30. augustā Parubiju “kāds”nošāva uz ielas ar astoņiem šāvieniem. Lvivas centrā, dienas vidū. Slepkava, kas bija maskējies par kurjeru, gaidīja Parubiju uz ielas stūra. Pēc tam viņš vairākas reizes šāva politiķim mugurā Aizbēga no notikuma vietas ar elektrorolleri. Līdzīgā veidā jūlijā Kijivā krievi nogalināja Ukrainas drošības dienesta cilvēku. Tieši tāpat – gaišas dienas laikā, uz ielas. 

Ir pamats uzskatīt, ka šīs slepkavības pieslēdzas Putina intensīvajiem uzbrukumiem Ukrainai, kas kļuvuši ļoti masīvi tieši Trampa “miera sarunu” laikā. Šādas slepkavības ir FSB specialitāte.

Kremlim varētu būt vairāki mērķi šāda veida slepkavībām – gan signalizēt Kijevai, ka miera noslēgšana ir ukraiņu pašu interesēs, gan mēģināt pārliecināt apkārtējo pasauli, ka slepkavas ir ukraiņi un ka Ukraina ir sašķelta un nesaskaņota. Piemēram, Kremlim lojālais analītiķis Sergejs Markovs savā Telegram kanālā Parubiju sauc par ārprātīgu un apsūdz viņu par slepkavības organizēšanu Odesā 2014. gadā.

Demagoģija, melošana, slepkavības un grautiņi ir Kremļa specialitāte. To pierāda arī šis piemērs. 

Pašlaik Putins ieradies Ķīnā pie drauga Sji Dziņpina. Apspriedīsies veselu nedēļu ar blēžu valstīm, kas oficiāli saucas Shanghai Cooperation Organisation (SCO) un ietilpina dažas bijušās PSRS republikas, Ziemeļkoreju, arī Indiju, Irānu un Pakistānu. Tā teikt – sapulcina valstis, kas nostājas pret Rietumiem. Kā jau tas krieviem pierasts, pats galvenais notikums būs ķīniešu armijas uzvaras parāde par godu uzvarai pār Japānu. Vispretīgākā ir Indijas koķetēšana ar šiem diktatoriem un masu slepkavām. Līdzās Putina līdzskrējējiem būs arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. 

Krieviem patīk armijas parādes, tā ir viņu centrālā kultūras izpausme: maršēt ar ieročiem un draudēt ārpasaulei. Kopā ar viņiem šo skatu baudīs sekojošu valstu vadītāji: Krievijas Putins, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, Kambodžas karalis Norodoms Seihamoni, Vjetnamas prezidents Luongs Kuongs, Laosas prezidents Tongluns Sisulits, Indonēzijas prezidents Prabovo Subianto, Malaizijas premjerministrs Anvars Ibrahims, Mongolijas prezidents Uhna Hurelsukhs, Pakistānas premjerministrs Šahbazs Šarifs, Nepālas premjerministrs Šarma Oli, Maldivu prezidents Mohameds Muizzu, Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Uzbekistanas prezidents Šavkats Mirzijojevs, Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, Kirgizstānas prezidents Sadirs Džaparovs, Turkmenistānas prezidents Serdars Berdimuhamedovs, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, Irānas prezidents Masuds Pežeškiāns, Kongo prezidents Deniss Sassou Nguesso, Zimbabves prezidents Emmersons Mnangagva, Kubas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs Migels Diazs-Kanels un Mjanmas huntas līdere Auna Hlaina.

Dīvaino valstu buķete jeb Dziņpiņa un Putina starptautiskais galms.