Putins savā runā Tiaņdziņā (Ķīnas ziemeļos) turpināja vainot Rietumus Ukrainas kara izraisīšanā. Nevis viņš esot uzbrucis ukraiņiem, bet “Rietumi” paši pie visa vainīgi. Tas, ka ukraiņi izvēlējās demokrātisko attīstības ceļu kā savējo, tas Putinam nav svarīgi. Tātad lietas viņš nesaprot. Tāpēc arī vakar Kremļa saimnieks turpināja apgalvot “savu patiesību”, ka militārā krīze esot “Rietumu atbalstīta, provocēta jeb Ukrainas apvērsuma rezultāts”. Ukraiņi esot izveidojuši zonas, kurās tiekot gatavoti apvērsumi pret Krieviju. Tāpēc šis esot “dzimtenes aizsardzības karš” no krievu puses. Vienošanās, kas esot panākta ar ASV prezidentu Tramp (tiekoties Aļaskā augustā), varētu pavērt ceļu mieram. Ko Putins domā ar “mieru”? Viņš nemēdz neko saukt  lietas un procesus, cilvēkus un notikumus īstajos vārdos.  Domāju, ka Putins un Tramps izvairās lietot vārdu “Ukrainas kapitulācija”, jo tieši to arī abi vēlas šajā gadījumā. Laikam šāda atzīšanās traucē abiem izskatīties pēc miera baložiem. 

Pagaidām nav konkrētu signālu, ka krievi būtu gatavi pārtraukt šo karu. Pēc Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova teiktā (sestdienas vakarā) ir skaidrs, ka Kremlis plāno attīstīt tālāk savu “īpašo militāro operāciju” (īstajā vārdā – karu Ukrainā). Dmitrijs Peskovs (svētdien izplatītajā paziņojumā) apgalvoja, ka Eiropas valstis “iebilst pret Trampa miera plāniem” un ka operācija turpināsies, līdz būs “reālas pazīmes, ka Ukraina vēlas mieru”. Tātad līdz ukraiņu kapitulācijai. 

Tramps un Putins ar šo vēlas ukraiņiem likt saprast, ka viņiem jāpadodas un jāklausa tēvočiem no Maskavas un Vašingtonas. 

Domāju, ka šo krievu plātīšanos nevajag “”ņemt par pilnu”, jo viņiem ir raksturīgi lielīties par “lietām” kas nav izdarītas vai netiks paveiktas. Arī šajā gadījumā Kremļa bravūra kļūst skaļāka, ja frontē neveicas tā kā gribētos. Krievijas štāba priekšnieka Valērija Gerasimova apgalvojumus, ka Krievijas armija vasarā ieņēmusi plašas Ukrainas teritorijas un “veic ofensīvas visā frontes līnijā”, svētdien Ukrainas armija noraidīja. Gerasimovs apgalvoja, ka ieņemti 149 ciemi, taču Ukrainas Ģenerālštāba paziņojumā tika apgalvots, ka Krievijas skaitļi ir “ļoti pārspīlēti” un ka, neskatoties uz it kā notikušajiem panākumiem, krieviem nav izdevies ieņemt nevienu nozīmīgu vietu.

Tā kā dalīsim ar 100 visus Kremļa publiskos paziņojumus par uzvarām Ukraina. 

Eiropas vadošie politiķi (kas tikās ar Trampu Vašingtonā) ceturtdien pulcēsies Parīzē. (Financial Times) un turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai. Piedalīsies arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Štarmers, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Attēlā ugunsgrēki Zaporižjā, augustā (AP)