Trešdien (pēc gigantiskās militārās parādes Ķīnā) kompartijas ģenerālsekretārs un diktators  Sji Dzjiņpins un viņa goda viesi : krievu Putins un Ziemeļkorejas Kims Čenuns čaloja par nemirstību. Kā mēs to zinām? Par to liecina mikrofoni, kas sarunas laikā bija ieslēgti. 

Visi trīs diktatori sarunājās savā starpā pa ceļam no parādes uz banketu Lielajā Tautas zālē. Troika gāja plecu pie pleca, kopā ar saviem tulkiem. Parasti šādās privātās sarunās runātais nav citiem zināms, taču tagad sarunas daļas fiksēja ieslēgts mikrofons, kas, iespējams, nebija pamanīts. (Politico)

“Pateicoties biotehnoloģiju attīstībai, cilvēka orgānus var transplantēt nepārtraukti. Tāpēc cilvēki tagad var dzīvot ilgāk un pat sasniegt nemirstību”- tulkoja mandarīnu valodas tulks Putina teikto Sji Dzjiņpinam. Pirms tam ķīnieši līderis bija teicis: “Agrāk cilvēki reti nodzīvoja līdz 70 gadiem, bet šodien 70 gadu vecumā jūs joprojām esat gandrīz vai bērns”. Acīmredzot abi diktatori apspieda iespēju kā noturēties pie varas vēl ilgus gadus. Epizodes beigās var dzirdēt kā Sji secina: “Prognozes liecina, ka pašlaik pastāv iespēja šajā gadsimtā nodzīvot līdz 150 gadiem”. Vēlāk Vladimirs Putins oficiāli apstiprināja, ka tā esot taisnība – viņš, Kims un Sji esot runājuši par orgānu transplantāciju un ilgmūžību. Cilvēki kļūs daudz vecāki un turpināšot dzīvot ilgi.  Tā uzskata Putins. Norādot, ka šim procesam būšot sociālas, politiskas un ekonomiskas sekas.

Proti – krievi no ķīnieši no saviem diktatoriem un apspiestības vēl ilgi netiks vaļā. 

Skaidrs, ka miršana lieta nepatīk nevienam no viņiem un šis jautājums ir svarīgs visiem trim. Nevienam no viņiem nav konkrēta pēcteča vai “turpinātāja” tāpēc visi gatavojas palikt savos amatos līdz nāvei. Starp citu, Putina tuvs draugs, ārsts Mihails Kovaļčuks, vada Krievijas nemirstības projektu, un krievu diktatora meita, endokrinoloģe Marija Voroncova, pēta šūnu atjaunošanos metodes cilvēku dzīves ilguma pagarināšanai.

Putins ir sariktējies dzīvot mūžīgi. 

Pagājušajā gadā britu laikraksts “The Times” ziņoja, ka Kremļa amatpersona (Putins) likusi krievu zinātniekiem strauji attīstīt savus pētījumus pret novecošanos un atrast veidus, kā atjaunot šūnas, stiprināt imūnsistēmu un palēnināt kognitīvās problēmas un osteoporozi. Tiek uzskatīts, ka “vadošais krievu politiķis ir “apsēsts ar mūžīgo dzīvi”. To apgalvo viens no iesaistītajiem zinātniekiem.

Ķīnai arī ir sena orgānu izņemšanas vēsture no ieslodzītajiem, kas sodīti ar nāves sodu. Šī prakse ir aizliegta kopš 2015. gada, taču tas nav apturējis mēģinājumus pārstādīt jaunu cilvēku orgānus veciem priekšniekiem, – raksta “Politico”. Saskaņā ar ANO datiem, ir pierādījumi, ka Ķīnas valdība turpina vērsties pret neaizsargātām minoritātēm, piemēram, uiguriem, tibetiešiem un Faluņgun praktizētājiem, lai veiktu medicīniskās pārbaudes un izņemtu orgānus.

Tagad par kara gaitu. 

Putina armija sākusi sistemātiski uzbrukt arī Ukrainas sapieriem. Krievu raķetes uzbrukuma rezultātā viens sapieris ir nogalināts un divi ievainoti. “Uzbrukums bija vērsts pret humānās palīdzības atmīnētājiem, kuri šajā apgabalā veica sapieru darbu misijas,” raksta Dmitro Brizjinskis. Reģiona gubernators raksta, ka atmīnētāji esot bijuši no kādas Dānijas organizācijas. Brīvprātīgā organizācija “Danish Refugee Aid” TV2 apstiprina, ka darbinieki ir ievainoti, taču nevar apstiprināt viņu tautību. “Šis ir vēl viens pierādījums, ka Krievijai ir gatava vienīgi nogalināt un draudēt, izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai sasniegtu savus nejēdzīgos mērķus,” – secina premjerministre Mete Frederiksena. (TV2) Kremlis nav komentējis šo informāciju.

Vakar Parīzes samitā galvenā uzmanība tika pievērsta Ukrainas nākotnes drošības garantijām. Piedalījās vairāk nekā 30 valstu līderi. Pēc tikšanās prezidents Makrons paziņoja, ka 26 valstis palīdzēs Eiropas atbalsta spēkiem, lai nepieļautu, ka krievi pārkāpj miera līgumu pēc tā pieņemšanas. Tātad te ir runa par drošības garantijām uz sauszemes, jūrā un gaisā. Zeļenskis saka, ka šis process patlaban notiek un kļūst zināms kuras valstis ir gatavas sūtīt uz Ukrainas miera apsargāšanu savus karavīrus. Amerikāņu armija spēlēšot izšķirošu lomu Krievijas atturēšanā no turpmākiem uzbrukumiem. Tramps tam esot piekritis. 

Makrons paziņoja, ka dažu dienu laikā kļūšot skaidrs vai ASV ir gatava sniegt ieguldījumu atbalsta spēkos. Putins līdz šim nav izrādījis vēlmi piekāpties un slēgt miera līgumu. Tāpēc Krievijas uzbrukumi frontē joprojām turpinās. Katru nakti uz Ukrainas mērķiem krievi šauj ar 500 droniem

Trešdien Tramps publiski atzina, ka karu Ukrainā ir izrādījies grūtāk izbeigt, nekā viņš agrāk esot cerējis. Pagājušā gada vēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja izbeigt karadarbību savu pirmo 24 stundu laikā kā prezidents. No šiem solījumiem Trampam tagad nākas atkāpties.

Attēlā : Vladimirs Putins, Sji Dzjiņpins un Kims Čenuns. Foto: AP