Līdz šim tikai divas valstis – Lietuva un Francija bija gatavas nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu pēc miera līguma noslēgšanas. Tagad 26 valstis ir gatavas sniegt ukraiņiem šādu militāru atbalstu. Tā ceturtdienas preses konferencē  apgalvoja Emanuels Makrons. Šīs patiešām ir pārmaiņas.(DN)

Vienlaikus Francija un Lielbritānija ir uzņēmušās tā sauktā “apdrošināšanas spēka” vadību. Taču, lai to realizētu, kaujām Ukrainā ir jābūt pārtrauktām līdz operācijas sākumam. Amerikas Savienotajām Valstīm arī jāpiedalās garantijās. Pirms pāris nedēļām Donalds Tramps šķita gatavs nodrošināt ukraiņiem šādas garantijas: kaujas vadību, satelītu izlūkošanu un gaisa atbalstu, ja eiropiešu starptautiskajiem drošības spēkiem krievi uzbruks.

Pagaidām Tramps nevēlas iedziļināties “detaļās” jo vēlas vēlreiz runāt ar Vladimiru Putinu. Par ko? Par mieru, protams. Eiropieši uzstāj, ka miera procesam jāsākas ar pamieru. Ja pamiers tiek formalizēts, tad tas var novest pie ilgstoša miera, vispār neslēdzot  nekādu miera līgumu. Piemērs esot Koreja.

Korejas karš sākās 1950. gadā. Frontes līnijai stabilizējoties (ap 38. paralēli) tas tika pārtraukts. Strupceļš noveda pie pamiera. Daži eksperti uzskata, ka tas pats varētu notikt Ukrainā. Tagad. Diemžēl Putins pat nevēlas piekrist pamieram. Turklāt Krievija noraida jebkādu ideju par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā.

Rietumu lielvalstis ir atbalstījušas un turpina balstīt Kijevu ar naudu, apmācību, izlūkošanas datiem un aizsardzības aprīkojumu. Taču savu karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu pagaidām nav bijusi aktuāla. Putins to zina. (DN)

Tāpēc vakar no Ķīnas Putins pēkšņi satrakojās un nokliedzās, ka Eiropas valstu spēki Ukrainā no krievu puses tiks uzskatīti par uzbrukuma mērķi. “Ja tur parādīsies karaspēks, īpaši tagad kauju laikā, tad tas būs leģitīms mūsu mērķis”, – sacīja Putins. (AFP) Šis paziņojums sekoja pēc Francijas informācijas par to, ka 26 valstis ir gatavas atbalstīt Ukrainu ar drošības garantijām.

Pagaidām nekas neliecina, ka ar Putinu var kaut ko sarunāt. Taču Tramps vēlas turpināt “miera sarunas”, kas vairāk atgādina sliktu teātra izrādi, nevis racionālu lēmumu. 

Krievi turpina bombardēt ukraiņu civilos iedzīvotājus, bet ukraiņi veic uzbrukumus Krievijas naftas ieguves vietām Rjazaņas apgabalā, aptuveni 200 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Maskavas. (Kyiv Independent) Postījumu apmērs joprojām nav zināms.

Karš turpinās.