Ukrainas gaisa telpā esot ielidojuši vairāki Ungārijas izlūkdroni. “Izmeklēšana liecina, ka tie veikuši izlūkošanu Ukrainas pierobežas zonā”- informēja Zeļenskis (X). Nav skaidrs kad šie iebrukumi notikuši. Apzīmējums “nesen” ir diezgan izplūdis marķējums. Ungārija visas šīs apsūdzības noliedz. Ungārijas Ārlietu ministrs Pēters Sijārto sociālajos tīklos dimdināja sašutumu un uzsvēra, ka Zeļenskis sākot “saskatīt lietas, kuru nav”, un ka viņš “zaudē prātu”. Ar šo ungāru vadītāju izteikumi sāk atgādināt krievu repertuāru. Pēdējā laikā Orbana valdība bieži paudusi nepatiku pret Kijivu un iebildusi arī pret Ukrainas turpmāko dalību Eiropas Savienībā. (TT)

Polijas vēstniecība Minskā vakar sākusi mudināt savas valsts pilsoņus pamest Baltkrieviju. “Evakuācija var kļūt daudz grūtāka (vai pat neiespējama) drošības situācijas pasliktināšanās dēļ”-  teikts vēstniecības paziņojumā. (Kyiv Independent) Baltkrievija pašlaik nav tieši iesaistīta Krievijas agresīvajā karā Ukrainā, taču ir ļāvusi krievu armijas pārvietošanos caur valsti un atļāvusi piedalīties manevros. 

Putinam sāk nepietikt naudas kara turpināšanai Ukrainā. Tāpēc Kremlis pašlaik paaugstina nodokļus, lai segtu savus militāros izdevumus. Neskatoties uz to, Krievijas aizsardzības budžets nākamgad samazināsies, krievu nodokļi pieaugs tieši un netieši. (Reuters) Izskatās, ka karš notiek par ilgu un Kremlis to vairs nevar atļauties vilkt garumā. 

2025. gadā krievu aizsardzības budžets bija 13,5 triljoni rubļu. Nākamgad, 2026. gadā, Krievijas aizsardzības budžets, domājams, samazināsies līdz 12,6 triljoniem rubļu. Līdz šim krievi bija “pārapbruņojušies”, taču tagad ir spiesti samazināt militāros izdevumus. Tas nozīmē, ka Putina “kara laivai” ir sūce. Pašreizējā situācija vēl nenoved moskovītu impēriju pie zibenīgām kara beigām, taču rāda no kuras puses vējš pūš. Naudas vairs nav. Visi šie faktiskie procesi ir pretrunā Kremļa publiskajam naratīvam jeb histēriskajām gavilēm par to, ka krievi ir vareni un neuzvarami. Diezgan skaidri parādot, ka Krievijai nav neierobežotu resursu. Valsts kasei nav pietiekami daudz naudas, lai turpinātu kara darbību tādā pašā tempā kā līdz šim. Lai sarūpētu naudu viņiem būs : vai nu jāsamazina kara izdevumi, vai arī jāpaaugstina tautai nodokļi. Pašlaik Kremlis spiests darīt abas lietas. Putinam būs jātiek galā ar šo budžeta līdzsvarošanas aktu. Krievijas Finanšu ministra paziņojums par PVN celšanu norāda, ka militārā un aizsardzības nozare iebraukusi auzās. Taču ar esošo summu nepietiks. Samazinās naftas un gāzes ieņēmumi un karš aprij aizvien lielākas naudas summas. Apgrūtinātas ir Krievijas iespējas aizņemties naudu starptautiskajā tirgū. Blokāde te darbojas. 

Pērn Krievijas militārie izdevumi palielinājās par gandrīz 40%, tagad svaru kauss sliecas pretējā virzienā. “Krievijas ekonomiskajā attīstībā pašlaik novērojama lejupejoša tendencē. Valsts atrodas uz slikta, lejupejoša ekonomiskās attīstības ceļa. Nosaukt to par sabrukumu vēl nevaram. Taču  ir nepārprotami redzams, ka Krievijai šī iemesla dēļ varētu rasties finanšu krīze ar tai sekojošu sabrukumu”, – uzskata Stokholmas ekonomiskās augstskolas profesors Tūrbjorns Bekers. (SvD)

Attēla komentārs: “Godīgi sakot, Putins nevēlas, lai cilvēki Krievijā saprastu cik daudz viņi zaudē, cīnoties šajā karā,” saka Tūrbjorns Bekers.  Foto: Aleksejs Ņikolskis/AP