Moldāvija ir pasaules daļa starp Karpatu kalniem un Dņestras upi. Valsts “Moldova” savukārt ir parlamentāra republika, kas izvietojusies kartē šajā teritorijā: starp Rumāniju un Ukrainu un runā rumāņu valodā. Ārpolitikas mērķis ir pievienošanās Eiropas Savienībai. Tāpēc kopš 2022.gada 22. jūnija Moldova ir Eiropas Savienības kandidātvalsts un stāv rindā uz iekļūšanu ūnijas sastāvā. Tieši tāpat kā to kādreiz praktizēja Latvija.

Moldova ir divas reizes mazāka par Latviju, taču iedzīvotājus skaits tur ir apmēram tāds pats kā pie mums.  Līdz 199l. gadam šī teritorija ietilpa PSRS sastāvā un savu valstisko neatkarību ieguva tikai pēc padomju impērijas sabrukšanas.Ceļš uz labklājību un demokrātiju moldāviem nav bijis viegls. Krievija visiem spēkiem mēģina traucēt attīstību, ar varu okupējot daļu teritorijas un piespiežot molodāvus atgriezties krievu protekcijas zonā. 

Pašlaik notiek parlamenta vēlēšanas un šis brīdis var kļūt izšķirošs bijušajai Padomju Savienības republikai, kas iespiesta starp Ukrainu un Rumāniju. Tas ir izvēles brīdis starp Eiropu vai Krieviju. Pašreizējā valdība atbalsta ES līniju, bet opozīcijas partijas ir prokrieviskas. Aina mazliet atgādina Ukrainas “Maidana” laikus un Gruzijas protestu situāciju. Tauta vēlas Briseli, bet vecā nomenklatūra – ceļu atpakaļ pie Maskavas kungiem. 

Krievija neliekas mierā. Tieši tāpat kā pirms prezidenta vēlēšanām un referenduma par ES 2024. gada oktobrī, tiek troļļots un pirktas balsis, lai panāktu savu. 

Putina tuvs līdzgaitnieks krievs Sergejs Kiriļenko ir propagandas operācijas vadītājs Moldovā. Viņa uzbrukuma kampaņa moldāviem paredz troļļu fabriku izveidi, lai izplatītu krievu propagandu un melus par Eiropas Savienību. Lai kompromitētu un apmelotu valdības politiķus un valsts prezidenti Maiju Sandu.

Ietekmes operāciju krievi finansē no Krievijas valsts kases caur drošības dienestu FSB. Maksāts tiek tiem, kas gatavi atbalstīt Kremļa vajadzības Moldovā. Arī tur ir savi “lembergi”, “aveni” jeb vietējie oligarhi (Ilans Šora), kas notiesāts ar cietumsodu dzimtenē, bet dzīvo Krievijā. Kremlim tur noder visi, kas gatavi nopelnīt uz Putina rēķina. 

Lielākā daļa no Krievijas līdzekļiem tiek izmantota, lai nopirktu parasto  cilvēku – vēlētāju balsis. Vietējās moldāvu iestādes ziņo, ka pirms šīm vēlēšanām, krievi piedāvājuši naudu par sev labvēlīgu balsojumu 160 000 Moldovas pilsoņiem. Aizvadītā referenduma laikā tas pats tika piedāvāts 120 000 Moldovas vēlētāju. Viens no uzpirktajiem bija 71 gadus vecais bijušais auto mehāniķis Tudors Vertans no Kauzenas: “Kāds pazīstams kaimiņu puisis atnāca pie manis un piedāvāja man 10 000 Krievijas rubļu, lai es balsotu pret ES. Tātad par krievu kandidātu Ilanu Šoru prezidenta vēlēšanās. Taču no otras puses viņš ieteica man paņemt šo naudu un nobalsot kā vien vēlos. Neviens jau to nevar izkontrolēt ko es īsti domāju un kā nobalsoju. Tāpēc es paņēmu naudu 100 eiro vērtībā no krieviem, bet nobalsoju par Eiropas Savienību, nevis Maskavu”.  (DN)

Vai krievi viņam par to sabojāja dzīvi? Nē, neatriebās, jo viņš esot par vecu.

Kauzenas policijas priekšnieks Vitalijs Timotins domā, ka daudzi moldāvi baidās no krievu aģitētāju atriebības. Tādi cilvēki kā Tudors pēc viņa domām esot patiesi varoņi. Taču daži, iespējams, uzskata viņu par nodevēju.

Kauzenā dzīvo ap 15 000 iedzīvotāju. Pašlaik policija izskata 628 sūdzības par kukuļdošanu un ņemšanu pirms vēlēšanām. Valstī gandrīz katru dienu notiek izmeklēšanas akti un kratīšanas, kurās policija aiztur augsta līmeņa politiķus un ierēdņus, kas ieveduši valstī Krievijas naudu un piedalījušies balsu pirkšanā. Vietējā televīzijā tiek rādīti eiro un dolāru banknošu kaudzes, kas paredzētas balsu pirkšanai un vēlēšanu iznākuma manipulēšanai.  

Moldovas ziemeļos ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas balso par Krieviju, nesaņemot par to pat atlīdzību. Krievu valoda ir viņu dzimtā un viņi seko tikai Krievijas medijiem. Tic visam ko Putina propaganda stāsta.

Taču kopumā vairāk nekā 60 % iedzīvotāju vēlas, lai Moldāvija tuvinātos Eiropai, nevis Krievijai. Kremļa propagandai vajag tikai 12% balsu, lai svaru kauss nostātos Putinam par labu.  Tāpēc nauda dejo un cenšas sajaukt cilvēku prātus. Pagājušā gada vēlēšanās Krievijai gandrīz izdevās sasniegt savu mērķi.

Pirms referenduma par ES aptaujas liecināja, ka aptuveni 55 % moldāvu plāno balsot „par”. Taču vēlēšanu dienā tikai 45 % no valsts iedzīvotājiem balsoja par ES. Visu izšķīra ārzemēs dzīvojošo moldāvu balsis. 

Kā būs šoreiz? Domāju, ka smagi. Cerēsim, ka krieviem neizdosies moldāvus apspēlēt un apvest ap stūri. Pagaidām izskatās, ka Eiropa ir uzvarējusi Krieviju.

Cerēsim. 

Attēlā: Kremlim labvēlīgās partijas reklāma Moldovā. Attēla autore Eva Tedešjo.