Intervijas ar aculieciniekiem ir labs ziņu avots. Vakar DN publicēja interviju ar jauno Ukrainas vēstnieci Zviedrijā Svitlanu Zaļisčuku. Dažus fragmentus no šīs intervijas nolēmu pārpublicēt šeit. Rosina domas un piedāvā secinājumus. 

Starp citu, Svitlana ir dzimusi Čerkasos un studējusi žurnālistiku Kijivas universitātē. Sākumā strādājusi kā ārzemju korespondente TV5 ziņām un citos mediju uzņēmumos, taču ar 2012.gadu pievērsusies politikai. Bijusi Maidana kustību centrā un darbojusies kā premjerministra padomniece ārpolitikas jautājumos. 

Ko viņa domā par šī kara gaitu?

“Putins nemēģina izkļūt no šī kara. Tieši pretēji – viņš cenšas to paildzināt un nogurdināt mūs visus,” – secina jaunā vēstniece. Pēc viņas domām nākamais solis varētu būt precīzi ukraiņu raķešu trāpījumi Krievijas iekšienē. 

Pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainai ir izdevies atgūt atpakaļ “no krieva” dažas mazākas okupētas teritorijas Donbasā. “Esam tur ielenkuši Krievijas spēkus. Ir daudz gūstekņu. Tas būs noderīgi, jo varēsim piedāvāt gūstekņus apmaiņai pret mūsējiem civilajiem, kurus arestējuši krievi.”

Kā Eiropa reaģē? 

Pēc Svitlanas domām “Eiropas reakcijai” esot bijuši vairāki posmi: 1) Noliegums. Krievija daudziem joprojām ir stratēģiska darījumu partnere. Daudziem negribas ticēt, ka krievi uzvedas tā kā viņu to reāli dara.  2) Pamošanās un pārsteigums. “Kad lūdzām eiropiešiem lidmašīnas, tankus, tāla darbības rādiusa raķetes, tad atbilde toreiz bija – “ nē”. Ja mēs šos ieročus būtu saņēmuši jau no paša sākuma, tad šodien būtu pavisam cita situācijā. “ Kopš tā laika Eiropa ir rīkojusies stratēģiskāk, sapratusi situāciju. Palielinājusi savu atbalstu. Tikai 2025. gada pavasarī Ukraina pirmo reizi kļuva par daļu no ES aizsardzības stratēģijas.

Pašlaik Ukrainas armija ir tik spēcīga, ka tiek runāts, ka Ukraina pat sniedzot drošības garantijas Eiropai, nevis otrādi.

“Jā, varu tam piekrist. Daļēji piekrist. Ukrainas armija pašlaik ir spēcīgākā Eiropā. Vislabāk apmācītākā un ar vislabāko pieredzi, prasmi. Ukraina aizstāv Eiropu, cīnoties šajā karā. Pirms ierados šeit kā vēstniece, apmeklēju fronti Izjumā un Harkivā. Dažas dienas dzīvoju kopā ar karavīriem, lai savām acīm redzētu kaujas. Varu teikt tā -mūsu armija ir ļoti tehnoloģiski attīstīta. Moderna.”

Kas rada vislielākās bažas?

Vienīgais kritiskais apstāklis esot Amerikas Savienoto Valstu rīcība un bažas par to, ka Donalds Tramps pametīs Ukrainas atbalstīšanu. Tramps vienmēr vēlas būt starp uzvarētājiem. Taču tagad, šķiet, sāk redzēt Putinu kā zaudētāju.“Paskatieties, ko Putins ir sasniedzis militāri: viņš solīja sakaut Ukrainu trīs dienās. Taču trīsarpus gadus vēlāk Kremlis kontrolē mazāk teritorijas nekā 2022. gadā. Tāpēc mana prezidenta gudrais solis bija tas, ka viņš savā nesenajā vizītē Baltajā namā, paņēma līdzi karti, lai parādītu Trampam kā ir attīstījusies karadarbība. Tāpēc tagad Tramps beidzot ir sapratis, ka Putins ar viņu spēlējas. Nedomā nopietni to ko teica Amerikas prezidentam. Taču mēs ejam pretējā virzienā. Mēs runājam skaidru valodu.”

Svitlana cer, ka tālās darbības raķešu izmantojums var mainīt kara gaitu: “Brīdī, kad beidzot raķetes sasniegs Krievijas iekšzemi, fronte vairs nevirzīsies uz priekšu. Mums jāuzbrūk militārajiem centriem Krievijā, piemēram, lidlaukiem, komandu centriem un raķešu palaišanas vietām. Tad vairs nebūs drošo vietu pašā Krievijā.”

“Ja mums izdosies sagraut Krievijas asi, sasniedzot pašlaik nesasniedzamos mērķus, tad domāju, ka būsim panākuši pagrieziena punktu šajā karā. Jau redzam kas notiek pateicoties mūsu droniem un rietumu sankcijām: Krievija samazina militāros izdevumus budžetā. Krievijas ekonomikai neveicas labi.”

Taču pašlaik Putins paralēli pastiprina agresiju pret NATO valstīm.

“Jā, krievu robežpārkāpumi ar droniem un iznīcinātājiem ir lielākie un masīvākie pret NATO vērstie uzbrukumi kopš 1945. gada.  Tagad tas notiek gandrīz katru dienu. Oslo, Igaunija, Kopenhāgena, Polija un Rumānija. Putins pārbauda jūsu pretgaisa aizsardzību un nervus, lai redzētu, vai solidaritāte ar Ukrainu izturēs. Viņam ir svarīgi, lai visi būtu nervozi. Lai tuvojoties ziemai, mums atkal nefunkcionētu elektrība un siltums.”

“Mums visiem jāsaprot, ka Putins cenšas paildzināt šo karu, lai nogurdinātu Ukrainu un Rietumus. Viņš saprot, ka pats nevar ātri uzvarēt kaujas laukā. Šim nolūkam Krievijai trūkst militāro un ekonomisko resursu.”

Lielas lietas mēdz notikt, pateicoties smagam darbam, apņēmībai un izturībai. Visi sapņi var tikt realizēti, ja mēs paši no sirds šai iespējai noticēsim. 

Nekad neviens mērķis nav pazudinājis cīnītāju. Slīcina tikai bažas un bailes. Tāpēc ukraiņi uzvarēs šajā karā. Mazā Ukraina noliks pie vietas lielo Krieviju. Tā tas būs un notiks, jo taisnība un krietnums ir ukraiņu pusē. 

Attēla autore Lotta Haldēna (DN)