Naktī krievi uzbrukuši ar 113 droniem. 26 no tiem trāpīja neaizsargātiem objektiem Ukrainas ziemeļos, austrumos un dienvidos. Aizvadīto septiņu dienu laikā Krievija centusies sistemātiski bombardēt Harkivas, Sumu un Čerņihivas apgabalus. Galvenokārt elektrības piegādes sistēmas. Pastāv bažas, ka simtiem cilvēku arī šoziem būs spiesti rēķināties ar elektrības trūkumu. (Kyiv Post)

Baltais nams esot gatavs veikt “turpmākus pasākumus pret Krieviju”, lai panāktu “mieru caur spēku” Ukrainā. Tā tiekoties ar Ramstein Group Briselē apgalvoja ASV kara ministrs Pīts Hegsets.  Tad nu iznāk, ka amerikāņi tomēr ir gatavi “spiest pie sienas” Putinu. Krievija “saņemšot sodu” par tās nepārtraukto agresiju Ukrainā. Tā kā Trampam patīk lielīšanās, tad arī šajā gadījumā tika vēstīts, ka šis karš neesot sācies Trampa laikā, taču beigšoties noteikti “Trampa valdīšanas apstākļos”. (TT) 

Ukraiņu drons trāpījis rūpniecības zonai Krievijas pilsētā Ufā. Lai gan mērķis esot bijusi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīca. Šis ir jau trešais ukraiņu uzbrukums Baškīrijas zonai. ( The Kyiv Independent)

Tikmēr savā valstī Krievijā Putins turpina masveidā ķert nodevējus un spiegus. Katru trešo dienu kādu Krievijā notiesā par noziegumu – dzimtenes nodevību (Istories). Krievijas eksperte Karolīna Vendila Pallina uzskata, ka tiesu sistēma Krievijā 100% pakļauta diktatora režīma kaprīzēm un īpaši smaga šī situācija esot krievu okupētajās Ukrainas zonās. Runa ir par Doņecku, Luhansku, Hersonu un Zaporižju, kur krievu iestādes jeb okupācijas vara jau pasludinājusi 190 spriedumus par nodevību, spiegošanu vai “konfidenciālu sadarbību” ar ienaidnieku. (Istories) Pašlaik šādi spriedumi tiek publiskoti ik pēc 3 dienām. 

Krievu tiesas izmanto vēl vienu kategoriju, kuru sauc par “konfidenciālu sadarbību ar ārvalsti, starptautisku organizāciju vai ārvalstu organizāciju”. Tātad tagad par nelabvēlību pret okupantiem var notiesāt par 3 “noziegumiem”. Vidējais sods par šiem nodarījumiem ir 13,5 gadi ieslodzījuma vietā.

Saskaņā ar Istories sniegto informāciju, cilvēkus varmācīgi var piespiest stāties tiesas priekšā okupētajās teritorijās. Kādai sievietei Hersonā 2022. gadā bija jāpavada ieslodzījumā vairāk nekā divi gadi un tikai pēc tam viņas lieta tika nodota tiesai. 

Krievijas tiesa atzina viņu par vainīgu spiegošanā un nolēma, ka sievietei būs jāpavada 10,5 gadi soda kolonijā. Nodarījums? Viņa it kā bija vākusi “stratēģiski svarīgu informāciju par Krievijas bruņoto spēku vienībām” un dalījusies tajā ar kādu personu Ukrainas izlūkdienestā. Tiesas procesi parasti notiek aiz slēgtām durvīm un notiesāto vārdi netiek publiskoti. (DN)

Lielāko daļu arestē un tiesā steidzīgi. Bieži pietiek ar saturu, kas tiek “atklāts” mobilajā telefonā, taču pašam apsūdzētajām šķiet pavisam normāli un ikdienišķi teksti, fotogrāfijas vai videoieraksti. 

Krievijas valsts bailēm ir lielas acis. 

Attēlā: Krievijas karaspēks okupētajā Hersonas daļā, Ukrainā. Foto: AP