Eiropa stiprina aizsardzību pret Krieviju

Neviens cits jautājums Eiropā nav pievērsis sev tik milzīgu uzmanību kā fakts, ka jāstiprina aizsardzība pret Krieviju. Putina ietiepīgā kara turpināšana un ASV prezidenta Trampa savādā rīcība pret sabiedrotajiem (ES un NATO) ir mainījusi spēles noteikumus. Tāpēc Eiropas Komisija ir uzsākusi programmu, kas atvieglos ātru aizsardzības spēju stiprināšanu. “ReArm Europe” funkcionē un darbojas.

Vakar tika sperts vēl viens solis, kad Eiropas Komisija iepazīstināja ar jaunu piecu gadu plānu un par to, kas konkrēti jādara, lai palielinātu drošību Eiropā.

Tas ietver četrus lielus projektus: aizsardzību pret droniem, pretgaisa aizsardzību, ES austrumu flanga un kosmosa vairogu. Mērķis ir panākt, lai Eiropa spētu  atturēt pretiniekus no uzbrukuma un reaģēt iespējama uzbrukuma apstākļos. “Briesmas nepazudīs  arī tad, ja beigsies Ukrainas karš. Skaidrs, ka ir jāstiprina mūsu aizsardzība pret Krieviju. Visādos veidos. “- tā  preses konferencē Briselē sacīja ES ārpolitikas vadītāja, igauniete Kaja Kalasa.

Lai gan aizsardzība ir pašu dalībvalstu un NATO kompetence, ūnija tomēr var piedalīties šajā projektā, atbalstot kopīgus iepirkumus un novēršot  birokrātiskos šķēršļus.

Līdz 2027. gada beigām uz ES austrumu robežas tiks ieviesta pretdronu aizsardzības sistēma. Tā ietvers dažādas “novērošanas formas” un piedāvās iespēju notriekt nevēlamas lidmašīnas. Joprojām nav skaidrs kā tas tiks realizēts un finansēts. Kritiķi brīdina, ka ES riskē izveidot paralēlu aizsardzības struktūru NATO.

Pašlaik notiek ukraiņu sarunas ar amerikāņiem par tālās darbības rādiusa raķešu iegādi. Ja Ukraina iegūtu piekļuvi “Tomahawks”, tad šis apstāklis varētu mainīt kara gaitu un piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda.

Kremlis ir nikns un nevēlas šādu notikumu attīstību. Ja amerikāņi piešķirs Ukrainai piekļuvi “Tomahawks”, tad tas kaitēšot krievu – amerikāņu labajām attiecībām.  Pašlaik izskatās, ka Putins vairs nav situācijas noteicējs. Lai gan vakar 2 stundas esot sarunājies ar Trampu un pieprasījis klātienes tikšanos ar amerikāņiem Ungārijas galvaspilsētā. Orbans jau sen pārvērtis savu valsti par Putina kabatas lakatiņu, kas izmantojama tā kā krieviem vajag. Pirms laiciņa Ungārija izstājās no SKT un tāpēc neapcietinās Kremļa diktatoru brīdī kad viņš ieradīsies tur, lai tiktos ar Trampu klātienē.

Jā, tagad Putins var turpu lidot un kāpt arā no savas krievu lidmašīnas.

Kas noticis? Kāpēc Putinam pēkšņi gribas zvanīt uz Vašingtonu un nobremzēt Zelenska šodienas sarunas gaidāmos rezultātus? Domāju, ka vainīgas ir ukraiņu kārotās raķetes.

Šis ir mēģinājums nobremzēt ukraiņu ciešāku sadarbību ar amerikāņiem. Neļaut, anulēt ukraiņu vajadzības un turpināt kašķīgi “virzīt” tālāk uz bezdibeni savu bezcerīgo Kremļa “specoperāciju” Ukrainā.

Putina pieprasītā tikšanās ar Trampu notikšot drīz. Kad? Tas pagaidām nav zināms.

Attēlā: Tomahawk raķete BMG 109, attēla autors Marks Vilsons (Der Spiegel)

Leave a Reply