Krieviju armija attīstījusi jaunu “cilvēku medību” sistēmu un izmanto to Ukrainas civiliedzīvotāju terorizēšanai. Visplašāk to praktizē netālu no robežas. Tur krievu operatori ar nelieliem droniem dzenā, vajā un ievaino gājējus. Krievu droni uzbrūk visiem transportlīdzekļiem, nežēlo arī vecus un slimus gājējus. 

Pirmdien ANO iesniegtajā ziņojumā uzsvērts, ka krievi pašlaik aktīvi izmanto “koordinētu pieeju civiliedzīvotāju padzīšanai no šīm teritorijām” apšaujot viņus no droniem. Nav jēgas piebilst, ka krievi paši un viņu Kremlis šos faktus publiski noliedz. 

Piemēram, Anastasija Pavļenko, 23 gadus veca divu bērnu māte, 2024. gada 28. septembrī brauca ar velosipēdu uz tikšanos Hersonā, Ukrainas dienvidos. Pēkšņi virs galvas parādījās drons un sāka vajāt kā videospēlē.  Sieviete sāka braukt maksimāli ātri, bet pēc 300 metriem (netālu no Antonivkas tilta) krievu drona operators nometa lādiņu, kas trāpīja mērķī. Anastasija tika smagi ievainota. Guva smagas traumas, bet turpināja braukt ar velosipēdu uz priekšu. Šokēta, ar smagām sāpēm, asinīm aplieta un pārdurtām riepām viņa tomēr nokļuva līdz palīdzībai un izdzīvoja. (HRW)

Šo incidentu apstiprina drona video, kuru Telegram kanālos ievietojuši Krievijas militārie blogeri. Šādas ukraiņu “cilvēku medības” okupantiem šķiet aizraujoša videospēle. Viņi pat priecājas par to un lepni komentē ar patriotisku patosu.  

Lai izvairītos no uzbrūkošiem krievu droniem, daudzās pilsētās un ciemos ir izvietoti tīkli. Hersonā tie izvilkti praktiski visur, lai pasargātu civiliedzīvotājus no uzbrukumiem. Frontes līnijā šādi tiek uzbrukts arī visiem transporta līdzekļiem. Ieskaitot ātrās palīdzības automašīnas. 

Krievu “cilvēku medību” dronu rādiuss ir 20 km. Šo dronu dēļ gandrīz visi transporta līdzekļi pierobežā ātri kļūst nederīgi transportam. To mūžs šajā zonā ir tikai pāris nedēļas garš. 

Taču uzbrūk arī ukraiņi.

Nedēļas nogalē notikušais ukraiņu uzbrukums dambim Krievijas Belgorodā ir izraisījis nekontrolējamu ūdens plūsmu krievu pierobežā. Tur tāpēc izsludināts ārkārtas stāvoklis, 1000 iedzīvotāju jau evakuēti. (The Moscow Times) Prokrieviskajos Telegram kanālos publicētā video klipā redzama ūdens noplūde caur šauru slūžu atveri, kā arī applūdušas tranšejas, kuras izmanto krievu karavīri. Uzbrukums Belgorodas dambim (kas tiek raksturots kā stratēģiski svarīgs ūdens rezervuārs) būtiski ietekmējis Krievijas militāro loģistiku un armijas pārvietošanās iespējas. (TT)

Norvēģijas izlūkdienests apstiprina, ka Krievija esot veikusi testu ar jauno spārnoto raķeti Burevestnik, kas spēj nest kodolieročus. Raķete tika palaista no Novaja Zemlja salu grupas Ziemeļu ledus okeānā. Netālu no Norvēģijas. Norvēģija arī apstiprina, ka raķete nolidojusi 15 stundas un 14 000 kilometrus. Krievija nav paziņojusi, kur tā nolaidās, bet saskaņā ar Norvēģijas aizsardzības ministrijas informāciju, ir pamats bažām, ka izmēģinājumu laikā notika radioaktīvā piesārņojuma noplūde. Pagaidām Norvēģijā nav konstatēts paaugstināts radioaktīvā piesārņojuma līmenis. (DN)

Donalds Tramps domā, ka Krievijai vajadzētu tērēt mazāk enerģijas jaunu ieroču sistēmu testēšanai, bet vairāk domāt par konflikta izbeigšanu ar ukraiņiem. “Viņam (Putinam) vajadzētu izbeigt šo karu. Karš, kuram vajadzēja ilgt vienu nedēļu, tagad turpinās ceturto gadu. Šim virzienam vajadzētu veltīt lielāku uzmanību, nevis raķešu testēšanai” –  uzskata Tramps. (Novaja Gazeta)

Vairākas naktis pēc kārtas ukraiņu droni uzbrūk Maskavai. Otrdienas vakarā tur tika notriekti 17 droni. Arī Kalugas apgabals ticis pakļauts dronu uzbrukumiem. Ziņojumu par postījumiem pagaidām nav. Taču zināms, ka  Krievija šādu informāciju neizpauž, lai tā neietekmētu krievu civiliedzīvotājus un nenoskaņotu pret Putina specoperāciju Ukrainā. (Reuters)