Šodien mazliet par masu medijiem jeb informācija avotu, kuru Tramps mēģina aizgriezt saviem tautiešiem kā ūdens krānu. To pašu procesu pašlaik cenšas īstenot arī mūsu Latvijas parlamenta “konservatīvie” deputāti jeb vietējie trampisti. Tāpēc ir svarīgi saprast kā tas notiek un cik traģiskas sekas tautai šādas politiķu aktivitātes var izraisīt.   

 Mediju situācija ASV pašreiz ir ļoti saspringta. Prezidents uzskata, ka visas labās ziņas par viņu ir “pareiza informācija”, bet sliktās ir “viltus ziņas”. Tātad tieši tāpat kā Putina impērijā – visiem turpmāk būs jāslavē “savējas diktators Tramps”. Tieši tāpat kā krievi katru dienu sumina savu Kremļa diktatoru Putinu. Pretējā gadījumā nāksies sēdēt 7 gadus cietumā (kā Krievijā) vai rēķināties ar represijām. Tā tas krieviem ir. Nebrīnīšos, ja drīz pie amerikāņiem būs tas pats. 

Tramps necieš medijus un žurnālistus. Pēc viņa domām neviens nedrīkst kritiski vai nievājoši izteikties par viņa administrāciju. Tāpēc DT jau iesūdzējis tiesā vairākus mediju uzņēmumus. Par to, ka tie nepareizi raksta un slikti domā par viņu. 

Ir arī represijas – ja žurnālists visu nesaskaņos ar ierēdņiem, tad vairs Pentagonā ielaists netiks. Tas nozīmē, ka varas aparāts tagad drīkst ietekmēt mana raksta saturu. Ja Trampa ierēdnim nepatīk tas ko es te rakstu, tad šis  teksts netiks publicēts un mani ieliks “melnajā sarakstā”. Tā kā šādi noteikumi ir pretrunā ar žurnālista darba ētiku, tad daudzas (30) redakcijas aiziet no Pentagona. 

Tramps uzskata, ka žurnālisti var tikt klasificēti kā “drošības risks” valstij, ja viņi bez Pentagona atļaujas atklāj konfidenciālu un jebkādu citu varai netīkamu informāciju. Tāpēc tagad pieeju informācijai ierobežo, Pentagona atstājot tikai savējos “konservatīvos” medijus, kas raksta tā kā Donaldam Trampam patīk un vajag. 

Pēdējā laikā ASV arī citur tiek ierobežota preses brīvība. Piemēram, gada sākumā ziņu aģentūra AP tika izslēgta no Baltā nama preses centra, jo atteicās dēvēt Meksikas līci par “Amerikas līci”. Tā kā Tramps to bija izdomājis un pieprasīja. 

Par “nelikumīgu”  Tramps ir nosaucis arī kritisku ziņošanu par administrāciju. Varu un valdību kritizēt vairs nedrīkst. Par to tagad drīkst tikai sajūsmināties. 

Tiek uzsāktas tiesas prāvas par lielām summām gan pret atsevišķiem žurnālistiem, gan mediju uzņēmumiem. Piemēram. CBS izmeklējošo televīzijas programmu „60 minutes” Tramps apsūdzēja par to, ka komentārā esot izskanējusi “labvēlība” Kamalai Harisai. Nevis viņam. Vēlāk tika pieradīts, ka prezidenta amata kandidātes citāts ir bija pareizs. Taču neskatoties uz to, CBS mātes uzņēmums Paramount vasarā piekrita samaksāt Trampam “sāpju naudu”. Kāpēc? Tāpēc lai Tramps neturpina “kasīties” un nesāk izrēķināties tālāk. 

Nedomāju, ka man tagad vajadzētu uzskaitīt visus sekojošos Tiesas procesus, kurus Tramps ir organizējis pret medijiem un pat ķēries klāt BBC Lielbritānijā. Visiem šiem procesiem ir tikai viens mērķis – panākt, lai mediji baidās viņu kritizēt. Lai izvairās viņu aiztikt. Lai “stāv pie ratiem” arī tad, ja Tramps publiski paziņo (aizvakar!), ka ASV esot vēsturiski labas attiecības ar Itāliju kopš Romas impērijas laikiem!

Tiesas prāvas ir ļoti dārgas un laikietilpīgas žurnālistiem un viņu darba devējiem. To mērķis ir diskreditēt medijus un atņemt  tiem laiku un līdzekļus. Proti – apturēt. Tāpēc tagad daudzi izvairās rakstīt par Trampu tā kā mēs to šeit apspriežam. Baidoties no tiesu darbiem. 

Šķiet, ka visi amerikāņi augstu vērtē savu konstitūciju. Taču šodienas Trampa spiediens uz medijiem, apdraud izteikšanās brīvību, kas ir būtiska demokrātiskas valsts  pilsoņa brīvības daļa. Izskatās, ka Tramps apzināti cenšas atturēt cilvēkus no savu tiesību izmantošanas  

Šīs attīstības rezultātā ASV šogad ir noslīdējusi uz 57. vietu preses brīvības indeksā. 

Vēl viena būtiska lieta – labējo partijas tagad neslēpj savu naidu pret žurnālistiem. To varam redzēt arī Latvijā. Bieži arī šeit žurnālistus portāli “tautas balss”  un tml. sauc par “tautas ienaidniekiem” un apsūdz par politisko neobjektivitāti, kaut arī fakti un analīze liecina, ka patiesībā tā nav. 

Diktatūrā nekad nav brīvu mediju un neeksistē kritisks viedoklis. Vai arī mēs pie šādas situācijas vēlamies atgriezties? 

Komentārs ilustrācijai: protesti Ņujorkā pret Donaldu Trampu. Autore: Jūlija Demarē – Nikhinsone /AP