Līdz šim mūsu agresīvo kaimiņvalsti starptautiskajā arēnā pārstāvēja rūdītais padomju diplomāts Sergejs Lavrovs, kurš ilgi bijis Krievijas ārlietu ministrs. Ar savu sovjetisko ārieni, uzvedību un izteikumiem viņš ilgstoši veidojis Krievijas diplomātijas tēlu. Zemā balss un akmenī cirstie vaibsti, bezkompromisa agresijas aizstāvēšana ir viņa pazīstamākās putinisma izpausmes starptautiskajā politikā. 

Tagad Lavrovs kritis nežēlastībā. Pazudis, jo Kremļa bosam vairs nepatīk. Viņa vietu mēģina ieņemt Kirils Dmitrijevs, kas esot pretējas dabas šiveris. Viņa izdarīšanās ir lunkana un kūleņojoša. Žigli pārvietojas starp Kremli un amerikāņu viesnīcām, veic uzņēmējdarbību visā pasaulē, pēc studijām Hārvardā un Stenfordā. Šis vairs nav Mgimo vecās kalves ierēdnis, bet gan  McKinsey darbinieks, kas zvērējis padevīgumu Putinam un krievu impērijai. Saderīgs ar Trampa līdzīga rakstura rosībniekiem.

Pašlaik ir ļoti ietekmīgs arī Krievijā kā  Krievijas nacionālā investīciju fonda RDIF vadītājs. Taču pašlaik nodarbojas ar “mieru krainā”. Ir apkalpojis Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru Maiami pludmalē oktobra beigās.

Viņa radītais krievu plāns ir nosodīts ES kā Putina vēlmju saraksts. Taču tas ir arī izraisījis sarunu dinamiku. Skaidrs, ka Maskava pašlaik pakļauta ekonomikas spiedienam, stagnē, raustās un meklē ceļus atpakaļ uz pasaules tirgu. 

Krievu ārējā, ikdienas dzīves relatīvā labklājība ir dekorācija. Aiz tās labi saskatāma ekonomikas palēnināšanās. Dati, kas nāk no Krievijas vienmēr ir viltoti un “uztaisīti” tā kā Putinam vajag. Tāpēc skaidru ainu par to kas krievu ekonomikā notiek, noskaidrot nav iespējams. Taču arī šajā lielības un liekulības karuselī var pamanīt sūces. Starptautiskā Valūtas fonda jaunākajā prognozē tiek ziņots, ka krievu valsts izaugsme samazināsies no 4,3% pagājušajā gadā līdz 1% procentiem šogad, savukārt inflācija pieaugs par 9-10%. Izskatās maz, taču domāju, ka varam to pareizināt ar 10 vai 20. 

Oficiālie Krievijas dati vienmēr ir pozitīvāki nekā patiesība, tāpēc jāskatās uz amatpersonu rīcību, nevis atskaitēm. “Sliktā ekonomika noteikti ir iemesls, kāpēc Kirils Dmitrijevs tagad pekšņi lobē miera izlīgumu,”  – uzskata Krievijas eksperts Vasilijs Astrovs Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūtā, kas specializējas bijušo Padomju Savienības valstu pētniecības virzienā. 

Krieviem pašlaik ir liela nepieciešamība pēc amerikāņu investīcijām. Piemēram, Krievijas aviācijas rezerves daļu trūkums ir akūts. Esošās Boeing lidmašīnas tiek iznīcinātas rezerves daļu dēļ, lai uzturētu valsts gaisa satiksmi. Šī problēma, kas tikai pieaug. Neraugoties uz sistemātiskiem mēģinājumiem apiet sankcijas caur “trešo valsti” Turciju.  

Krievu enerģētikas sektors arī ir atkarīgs no Rietumu tehnoloģijām. Tas veido vairāk nekā ceturto daļu no Krievijas federālā budžeta. Krievijai pieder aptuveni 80 procenti no naftas un gāzes rezervēm zem Arktikas kontinentālā šelfa, taču apguvei ir nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas un kapitāls, lai izmantotu šos resursus.

2022. gada 1. martā (nedēļu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā) amerikāņu Exxon Mobile (trešā lielākā nevalstiskā naftas kompānija pasaulē) pārtrauca savu darbību Sahalīnas 1 naftas un gāzes projektā Ohotskas jūrā uz ziemeļiem no Japānas. Uzņēmums, kas projektā bija ieguldījis 40 miljardus dolāru, pieņēma lēmumu par vairāk nekā 4 miljardu dolāru lielu vērtības samazinājumu un paziņoja, ka Krievijā netiks veiktas jaunas investīcijas.

Pašlaik Putins dara visu, lai atgūtu Exxon Mobile. Augusta vidū viņš parakstīja dekrētu, kas ļauj Exxon Mobile un citiem Rietumu naftas uzņēmumiem atkal investēt Sahalīnā. Zirneklis šajā darījumu tīklā ir Kirils Dmitrijevs.

Ko viņš dara? Cenšas piemelot amerikāņiem pilnas galvas, lai šādi radītu plaisas ekonomisko sankciju mehānismā. Arī pie mums ir pazīstami šie Kremļa meli par to, ka “ekonomika nedrīkst būt saistīta ar politiku”, “sports un māksla nedrīkst tik nosodīti dēļ politikas” utt. Dmitrijevs turpina šo līniju. Izplatot Putina teorijas par “globālajiem ziemeļiem” un “globālajiem dienvidiem” un apgalvojot, ka Eiropas valstis pašlaik pārvēršoties par provinci utt. Šie murgi parādās arī socmedijos arī latviešu valodā.  

Kad oktobra beigās Dmitrijevs lidoja mājās no ASV uz Krieviju un ieraudzīja Lielbritānijas aprises tālu lejā zem mākoņiem, tad viņš X uzrakstīja: “Domāju par britu tautas cīņu pret nekontrolētu imigrāciju, bandām un velnišķīgo digitālo ID karti.” Šos murgus es bieži lasu latviski arī par Zviedriju, piemēram. Arī tā pati šausmināšanās par “arābu izvarotajām zviedru meitenēm” , “arābu postu” utt. Repertuārs tas pats. 

No otras puses, Dmitrijevs slavē Donaldu Trampu kā brīvības cīnītāju un miera uzturētāju. Kā viedāko personu pasaulē. 

Tātad – Dmitrijevs veiksmīgi žonglē ar biznesa projektiem. Piemēram, absurdais tunelis starp Aļasku un Sibīriju, kuru  viņš X dēvē par “Putina un Trampa tuneli”, kas šokēšot pasauli ar savu lielumu. 

Dmitrijevs ir čempions glaimošanā un pielīšanā, kas viņam palīdz apburt Trampu. Pēc tam var panākt daudzu lietu kārtošanu tā kā Putinam vajag. Taču nedomāju, ka ar cukura graudu var panākt visu un Krievijas stratēģija darbosies. Exxon Mobile, Boeing noteikti lobē ātru miera izlīgumu. Taču šāds izlīgums, no otras puses, negatīvi ietekmētu viņu pašu aizsardzības nozari.

Vienlaikus ir skaidrs, ka Putina idejas Kremlim šķiet svarīgākas nekā krievu ekonomikas glābšana. Amerikāņu biznesa ļaudis šo krievu īpatnību turpina nesaprast.  

Kirils Dmitrijevs to zina. Tāpēc dara visu iespējamo, lai panāktu miera līgumu ar Kremļa noteikumiem. Viņš zina un saprot kur un kā novilktas Putina sarkanās līnijas.

Attēlā Kirils Dimitrijevs un Stīvs Vitkofs. Abi ir pretrunīgi vērtētā 28 punktu miera plāna Ukrainā autori. Šeit, Sanktpēterburgā, 2025. gada aprīlī. Foto: Vjačeslavs Prokofjevs / AP