Par dzīvi kara aizkulisēs čukst jaunais, virtuozais ukraiņu mūziķa un rakstnieka Serhija Ždana krājums “Arabeskas”. Teksta tīmekļi savijas un samudžinās. Varoņi darbojas Harkivā: vāc līķus, apglabā, stāv pie zārkiem, mēģina paslēpties no pasaules visādā veidā : tieši un netieši. Rokraksts saglabājas: kaut kas no Gogoļa vai Mikolas Hvilovija, kas savulaik radīja savu – arabesku krājumu par tautiešiem Harkivā. Pirms 100 gadiem -1933. gadā. Protestējot pret staļinistu vajāšanām. 

Šodienas Ždana varoņi jeb ēnas nav kaujinieciski noskaņoti, bet gan klusi un atturīgi rēgi. Cenšas pārdzīvot karu, kas turpinās tāpat kā dzīve: cilvēki precas un šķiras, raud un skumst, strādā un cenšas saglabāt skolas atvērtas. Taču mājas ir tukšas, tajās var būt badā mirstoši bērni un kara invalīdi. Tajās var būt viss kas. 

Lasītājs var novērot notikumus, bet reti ieslīd varonī iekšā. Iznāk Hemingveja leduskalna efekts: jūtam virsmas, reljefu, bet sekas paliek iztēlei. Visur klusas balsis, apzinoties, ka katra tikšanās varētu būt pēdējā. 

Kāds priesteris pierunāja māti ļaut dēlam doties karā, bet puika atgriežas neredzīgs. Kāds vīrietis iet uz drauga bērēm, bet pamana sieviešu savstarpējās batālijas. Formālā sieva centrā, bet klusā kaisle aiz staba. Nekā jauna. Tie paši emociju mudžekļi, tikai tagad tos var apskatīt kailos vados – kara apstākļos, bez izolācijas.

x

Vēlreiz mazliet par Trampu. 

Donalds Tramps jau sen ir apgalvojis, ka viņam esot zviedru izcelsme. 1987. gada grāmatā “The Art of the Deal” var lasīt, ka viņa vectēvs “bērnībā ieradies ASV no Zviedrijas”. Arī Donalda tēvs Freds vairākkārt minējis, ka ģimene emigrējusi no Karlstades, Zviedrijā. Pats Tramps vēlāk savus izteikumus ir attaisnojis apgalvojot, ka “tā ģimenē esot runāts”. Lai gan drīzāk iespējams, ka Trampa fantāzijā senči no vāciešiem tika pārtaisīti par zviedriem tāpēc, ka pēckara laikā vācu saknes neskaitījās populāra lieta. Zviedru Karlstādē nav šādas senas “Trampu dzimtas”, bet ir pierādīts, ka prezidenta Donalda Trampa Eiropas saknes meklējamas Vācijā. Mazā pilsētiņā (1200 iedzīvotāju) Kalstāde (Kallstadt). Vācijas dienvidrietumos, vīna dārzu zonā Pfalcā. 

Donalda vectētiņš Fridrihs tieši no šejienes 1885. gadā izceļoja uz ASV. 1900. gadā viņš atgriezās Vācijā un salaulājās ar kaimiņieni Elizabeti (no pretējās mājas, tajā pašā ciemā). Tālāk dzīve turpinājusies viņpus okeāna. 

Neiesaku kādam uz turieni doties uz mēģināt filmēt Trampa attālos radiniekus, jo visi no žurnālistiem esot tur noguruši. Kolēģi stāsta, ka vietējos kapos patiešām esot vairāki pieminekļi Trampu (“Dooomp” – vietējā izloksnē) dzimtas piederīgajiem. Kāpēc vietējie vairs nevēlas lielīties ar slaveno Donaldu? “Tāpēc, ka sākumā viņa prezidenta būšana šķita jauka lieta, bet tagad izskatās, ka viņa politika ir ļoti ekstrēma un neviens vairs negrib tikt ar to “saistīts” – saka attāls Trampa radinieks DN. (DN) Nosaukumu gribot mainīt arī kaimiņu ciema kafejnīca “Bäckerei Trump”, kas esot spiesta pat saņemt draudus sociālajos medijos. DT politikas dēļ. (DN)

Labi. 

Atgriezīsimies pie Ukrainas. 

Kamēr lasām grāmatas, krievi turpina uzbrukt Ukrainas centrālajai daļai. (Kyiv Independent) Kremenčukas un Festivas pilsētās dzirdēti vairāki sprādzieni raķešu un dronu uzbrukumu rezultātā. Tas ir pamēram 70 km uz dienvidrietumiem no Kijivas. Krievi koncentrējas uz elektropiegādes graušanu, cenšoties panākt, lai ukraiņi nosaltu tumsā. Daļēji tika sagrauta arī stacija Fastivā. (TT)

Par “miera sarunu” rezultātu nav jēgas rakstīt, jo process tupinās un nekā konkrēta vēl nav. 

x

Trampa vadībā Vašingtonā publiskota jaunā amerikāņu drošības stratēģija, kas izskatās pēc anekdotes, nevis pēc nopietna dokumenta. Eiropai draudot “civilizācijas izmiršana”. Eiropa tiek raksturota kā nedemokrātiska vieta, kur iedzīvotājus aktīvi aizstājot “neeiropiešu” iedzīvotāji un pēc 20 gadiem vecais kontinents būšot “neatpazīstams”.

Eiropā esot smagas demokrātijas problēmas, kas ASV un citur neeksistējot. Rodas iespaids, ka Putins visus šos murgus nodiktējis. 

Kas šajā murgu dokumenta teikts par Ukrainas karu? Nekā konkrēta. Drīzāk absurdi aicinājumi atbalstīt Krieviju. Interesanti, ka Eiropa tiek uzskatīta par galveno šķērsli miera līguma noslēgšanai Ukrainā. ASV interesēs esot ātri (vienalga kā) izbeigt karu Ukrainā un “atjaunot stratēģisko stabilitāti ar Krieviju”. Trampam vajag Krieviju, nevis taisnīgumu Ukrainā. 

To jau zinājām. Pagaidām – nekā jauna. 

Attēlā: ukraiņu arabeskas (ornamenti). Autors: Džo Eicens.