Ukrainas armija ziņo, ka daļa Kupjanskas pilsētas teritorijas (Ukrainas austrumos) ir atgūta un simtiem Krievijas karavīru tur esot ielenkti. Prezidents Zelenskis piektdien apmeklēja šo zonu. Pēdējos mēnešos Kupjanskas pilsētā (100 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Harkivas, Ukrainas austrumos) notiek intensīvas kaujas. Pirms trim nedēļām Krievija apgalvoja, ka esot pārņēmusi kontroli pār visu pilsētu. Ukraina to noliedz.

Pašlaik Ukrainas spēki esot atguvuši teritorijas pilsētas ziemeļaustrumu daļā un vairākos ciematos ap to. Krievijas piegādes ceļi esot nogriezti un vairāki simti krievu karavīru ielenkti. “Varam publiski paziņot, ka krievi pilsētā ir izolēti. Ilgu laiku viņi paši nesaprata kas ir noticis. Taču tagad zina, ka ir ielenkti. (Intervija ar Ihoru Obolienski, Ukrainska Pravda). Pašlaik pilsētā esot palikuši tikai 200 Krievijas karavīru. (DN)

Pirms kara Kupjanskas pilsētā bija 30 000 iedzīvotāju, pašlaik tikai ap 500. Tas, ka pilsētā joprojām ir civiliedzīvotāji, situāciju apgrūtina, jo Krievijas armija vietējos iedzīvotājus izmanto kā “dzīvos vairogus”. (Ukrainska Pravda) Krievi šos notikumus nav komentējuši.

Līdzīgas neskaidrības ir arī Sīverska. Krievi apgalvo, ka esot to ieņēmuši, bet Ukraina ziņo, ka joprojām kontrolē pilsētu.

x

NATO ģenerālsekretārs Rute apgalvo, ka Eiropa būšot Krievijas nākamais militārais mērķis. “Rietumu demokrātijas ir reaģējušas lēni un nekoordinēti. Cerot uz labāko notikumu attīstību,” – saka Magnuss Kristiansons no Dānijas Nacionālās aizsardzības universitātes. Taču Rute saprot situāciju un mudina Eiropas NATO valstis pastiprināt aizsardzību, lai izvairītos no kara ar Krieviju. “Konflikts ir klāt. Krievija atkal ir atkal ievilkusi karu Eiropā. Mums jābūt gataviem”- tā ceturtdien Berlīnē sacīja Rute.

ASV vairs nevēlas uzņemties galveno atbildību par notikumiem Eiropā. Šodien varam tikai brīnīties par to kāpēc pēckara eiropieši tik nolaidīgi ir izturējušies pret savu drošību. Deleģējot visu amerikāņiem.  

Ja arī tagad tiks parakstīts miera līgums (Trampa vadībā), tad tas faktiski nozīmēs Krievijas uzvaru. Diemžēl. Tāpēc daudzās Eiropas valstīs pašlaik čakli investē aizsardzībā. “Krievijas uzbrukums ukraiņiem liek mums apzināties, ka atrodamies citā pasaulē. Nekā toreiz – 90.gados. “ – uzskata Kristiansons.  

Kā viņš vērtē krievu ofensīvas izredzes? Pēc viņa domām Krievijas virzība uz priekšu Ukrainā ir diezgan lēna. Negaidīti lēna. “Pagājuši četri gadi, bet krievi iekarojuši tikai 20% Ukrainas teritorijas, “ – secina eksperts. Taču uzsver, ka ukraiņi krieviem ir ļoti ciets rieksts. Maskava nebija gaidījusi, ka ukraiņi viņiem šādi pretosies. Kara sākumā krievu iebrucējiem somās bija parādes tērpi uzvaras maršam Kijivā. Taču šie – “2 nedēļu iekarošanas plāni” Putinam neizdevās. Ar Eiropas valstīm ir citādi. “Mums nav kara materiāla rezervju, nav munīcijas noliktavu, nav karavīru, kurus varētu iesaukt, lai aizstātu kritušos. Mēs pagaidām neesam gatavi aktīvam karam” – domā Kristiansons. “ Domāju, ka krievi nav labāki karavīri. Viņiem nav labāka kara mašīna. Nē, nav. Atšķirība ir tikai tā, ka viņi visu laiku bija gatavi karam, bet mēs nesam tam sagatavojušies”.  

Visa Krievijas vēsture ir populācijas kara misijas apzināšanās. Vienīgā attīstītā industrijā Padomju Savienībā bija kara mašīna. Vienīgais ko krievi spēj piedāvāt pasaules tirgum ir nevis telefoni vai automašīnas, datori vai māksla, bet kalašņikovs un ieroči. Viņu misija ir graut, postīt un pakļaut. Diemžēl. 

Komentāri attēlam: Okupēto teritoriju karte Ukrainā. Krievu okupētās teritorijas – sarkanā zonā, zilā – ukraiņu ofensīva. Laika periods: marts – decembris 2025. (DN)