Vakar sākās un šodien turpinās Berlīnes apspriede. Piedalās Ukrainas prezidents Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Starmers. No ASV atbraukuši – Trampa draugs Stīvs Vitkoffs un znots Džareds Kušners.

Neraugoties uz līdzšinējām diskusijām, sarežģītākās problēmas joprojām nav atrisinātas.

1. Kur un kā jānovelk Ukrainas austrumu robeža? 

Saskaņā ar ASV priekšlikumu (Krievijai ļoti patīk!) Ukrainai būtu jāatdod Putinam viss Donbasa reģions. Tātad – krievu okupētās teritorijas Ukrainas austrumos, kā arī zemes, kuras šobrīd kontrolē Ukraina un kuras Krievija četru gadu kara laikā nav spējusi iekarot. Tātad – to, kas jau krieviem ir un vēl to, ko Kremlim nav izdevies pievākt. 

Zelenskis un Eiropa uzskata, ka Putina apdāvināšana būtu kā apliecinājums Krievijai, ka šāds karš ir izdevīgs. Pie kam Zelenskis uzsver, ka Ukrainas konstitūcija liedz viņam atdot valsts teritoriju. Šādu risinājumu var izlemt tikai tauta referendumā.  

Kāda ir reālā situācija austrumu frontē? Krievija sistemātiski ziņo par savām uzvarām, bet Ukraina to visu atspēko. Piemēram, piektdien Zelenskis pēkšņi ieradās Kupjanskā, kur jau vairākas nedēļas notiek cīņas, lai pierādītu, ka krievi nav iekarojuši zonas, kuras patētiski izsludina kā savējās. Tas nozīmē, ka ukraiņi turas un saglabā pozīcijas. 

2. Kādas drošības garantijas Ukrainai tiks nodrošinātas?

Ukraina rūpīgi izvērtēs kā tiks sadalīta atbildība drošībai. Tas var būt finansiāls atbalsts Ukrainas aizsardzībai. Tā var būt palīdzība Ukrainas gaisa telpas aizsardzības nodrošināšanai. Ieskaitot solījumus, kas atgādina NATO 5. pantu. Būs vajadzīgi miera uzturēšanas spēki no Eiropas valstīm vai militāri novērotāji ar NATO starpniecību. Kremļa solījumiem Ukrainā neviens šodien netic. 1994. gadā tika pieņemts Budapeštas memorands un 2015. gada Minskas līgums, kurā Krievija apņēmās neaiztikt Ukrainu, taču šos solījumus Putins pārkāpa. 

3. Kas būs īpaši sarežģīti?

Izskatās, ka visgrūtākais būs kodolenerģijas kontroles jautājums. Zaporižjas AES atrodas okupētajā teritorijā. Amerikāņi domā, ka uzraudzību būtu jāsadala starp krieviem un ukraiņiem. Tā būtu kārtējā Ukrainas puses piekāpšanās, jo Krievija līdz šim ir plaši šantažējusi ukraiņus ar AES.  Piemēram, gada sākumā Krievijas drons vairākkārt bojāja Černobiļas slēgtā reaktora apvalku, bet Zaporižjā Putins izvietoja krievu bruņotos spēkus atomelektrostacijas teritorijā. Loģiski, ka viņiem tur uzbrukt nebija iespējams. 

Ukraina ir ļoti skeptiska arī starptautiskās kodolenerģijas aģentūras IAEA virzienā. Tā ir apbrīnojami labvēlīga pret krieviem un pakļāvīga Putina kaprīzēm. Kad ANO šonedēļ pieņēma rezolūciju par sadarbības paplašināšanu saistībā ar Černobiļu, par dokumentu nobalsoja 97 valstis, bet ASV balsoja pret. Kopā ar Krieviju, Baltkrieviju, Ziemeļkoreju un Ķīnu.

Protams, ka Zaporižjas AES krievi var izmantot arī kā kaujas ieroci. Pret Ukrainu. 

4. Kas notiek ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem jeb Putina naudu Beļģijā?

Par šo tēmu diskutē tālāk. Eiropas Savienība vēlas šos līdzekļus izmantot, lai atbalstītu Ukrainu. Krievi pret to iebilst “pa distanci” ar savām tiesām. Ceturtdien to Briselē izlemšot galīgi. Diemžēl Ukrainai šajā jautājumā nav nekādas teikšanas.

5. Kas notiks tālāk?

Putins vienmēr ir vēlējies sev Ukrainu, lai izveidotu gigantisku “slāvu zemi” ar kungiem Maskavā.  Nekas neliecina, ka viņš būtu gatavs atteikties no šīs idejas. Savukārt ukraiņi nevēlas “iet kopā” ar krieviem, jo viņiem ir gara vēsturiska pieredze ar sliktu pēcgaršu. Viņi nevēlas atrasties Maskavas pakļautībā un Kijivu neinteresē Putina izdomātās “vēsturiskas teorijas” par to, ka “Ukraina vispār nav valsts”, “to izdomāja Ļeņins” un “šādai valstij nav tiesības eksistēt”. Ukraiņi tā nedomā un reālā vēsture pierāda, ka Kijivai ir daudz senākas tradīcijas un neatkarības alkas nekā mokovītiem, kuru atamans pašlaik ir bandīts no Pēterburgas. 

Šodien uzzināsim cik tālu šis sarunas ir nonākušas.

Cerams, ka kapitulācija netiks pieļauta.