Donalds Tramps savus tvītus un reklāmas tagad aktīvi grezno ar interneta žargona akronīmu FAFO. Tas ir saīsinājums rupjam aicinājumam: ”Fuck around and find out”, kas cilvēku valodā nozīmē apmēram: “Tikai pamēģini un tad redzēsi!” ASV prezidents ar to grib pretiniekiem pateikt: “Ja jūs mūs izaicināsiet vai pretosieties, tad saskarsieties ar smagām sekām!” Frāze pauž stingrību, skarbu nostāju. Trampam gribas būt bīstamam un ļoti patīk saīsinājumi (MAGA, TACO). Tāpēc arī FAFO atbilst trampisma formātam. Kodolīgs, viegli lietojams, rupji provokatīvs izpaudums. Domāts kā drauds. Doma tāda pati kā Putina izteicienam par ienaidnieku “slīcināšanu atejas bedrē”. Normāli “valstsvīrs” šādi neizsakās, taču Tramps un Putins brauc ar muti kā ar mēslu vāģiem. Tāds ir viņu stils.
Trampa ārpolitikā tagad parādījusies vecā Monro doktrīna. Tā tika ieviesta jau 1823. gadā, bet tagad notīrīta no putekļiem un piemērota Venecuēlas akcijai. Zināms, ka amerikāņu uzbrukums Karakasai tika gatavots mēnešiem ilgi. Operācija “Absolūtā apņēmība” tika uzsākta 2026. gada 3. janvāra naktī un noritēja saskaņā ar plānu. Maduro pāri nolaupīja un ar kara kuģi nogādāja Gvantanamo Kubā. No turienes abi tika aizvesti uz Ņujorku. Tiesās arī sievu. Nikolass Maduro pašlaik tiek apsūdzēts Ņujorkas Dienvidu apgabaltiesā par narkotiku kontrabandu.
4. janvārī Tramps paziņoja, ka Amerikas Savienotās Valstis turpmāk pārvaldīs Venecuēlu, līdz notiks “droša” varas nodošana pareizās valdības rokās. Tiks veikta nepieciešamā Venecuēlas naftas rūpniecības reforma ar amerikāņu uzņēmumu palīdzību.
Maduro ir nejēdzīgs diktators un viņa novākšana nevienu normālu cilvēku nesarūgtina. Pārsteidz kas cits – kā var uzdrošināties šādi nolaupīt un aizvākt valsts vadītāju, kas “kādai otrai valstij” nav pa prātam. Piemēram, Putins var šādi izrēķināties ar Zelenski, jo viņš 100% nevēlas slēgt vienošanos ar šo Kremļa propagandas dēmonizēto un apmeloto ukraiņu līderi. Vai šādi drīkst darīt? Nē, nedrīkst darīt. Tā nav pieņemts rīkoties.
Kāpēc amerikāņi izlec un uzskata, ka “viss štokos”?
Tramps attaisno savu rīcību ar senu doktrīnu, kas it kā atļauj ziemeļamerikāņiem pakārtot dienvidamerikāņu valstis savām interesēm. Ap 1820. gadu vairums Latīņamerikas valstu atbrīvojās no saviem paverdzinātājiem – Eiropas koloniālajām varām. Tika izveidota Bolivara doktrīna (brīvības varoņa Simona Bolivara vārdā), kuras galvenā ideja bija uzstādījums, ka Eiropas valstīm nav tiesību nekādā veidā iejaukties Latīņamerikas lietās. Ideja nepatika ASV. 1823. gada 2. decembrī ASV prezidents Džeimss Monro nodeva Kongresam vēstījumu, ka Amerikas Savienotās Valstis neiejauksies Eiropas lielvalstu lietās, bet jebkurš šo lielvalstu mēģinājums nostiprināt savas pozīcijas Rietumu puslodē tiks uzskatīts par nedraudzīgu rīcību pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Taču (tieši tāpat kā vācu gramatikā) arī diplomātijā mēdz būt izņēmumi: 19. gadsimta 40. gados britu varai Jamaikā tika atļauts kontrolēt teritoriju starp Nikaragvu un Hondurasu.
Kas ir Monro doktrīna? Tā ir carte blanche Amerikas intervencei Dienvidamerikā.
To vairākkārt mēģinājuši apstrīdēt: Porfirio Diass, kurš 1896. gadā centās mainīt notikumu attīstību un panākt, ka Monro doktrīnai jākļūst par visas Amerikas kontinentu doktrīnu. Čīles jurists Alehandro Alvarezs 1910. gadā apgalvoja, ka šāds princips jau ir realitāte, bet 1904. gadā prezidents Teodors Rūzvelts Monro doktrīnai pievienoja papildinājumu, kuru dēvē par “Rūzvelta pielikumu” un tas nozīmē, ka amerikāņi drīkst un tiem ir pienākums darboties kā kontinenta policistam – kontrolēt maigi, bet ar nūju/pletni rokās. Visam šajā okeāna pusē jānotiek tā kā Vašingtonai vajag.
Sekoja vairākas ASV iejaukšanās kaimiņvalstu lietās (Dominikānas Republika, Panama, Meksika, Haiti utt.). Kad 1945. gadā Sanfrancisko tika parakstīti ANO Statūti, tad beidzot bija skaidrs, ka neiejaukšanās princips kļuva par dabisku un loģisku mūsdienu starptautisko tiesību sastāvdaļu. Taču ASV turpināja šo principu neievērot. Eizenhauers 1954. gadā sāka bombardēt režīmu Gvatemalā. 1961. gadā prezidents Kenedijs realizēja neveiksmīgo iebrukumu Kastro Kubai. Lindons B. Džonsons 1965. gadā iejaucās Dominikānas Republikas iekšējās lietās. Laikā no 1983. līdz 1984. gadam turpinājās amerikāņu uzbrukumi Nikaragvai. Lieta nonāca Starptautiskajā tiesā Hāgā, kas 1986. gadā atzina ASV par vainīgām starptautisko tiesību pārkāpšanā. Pēc tam tika nolaupīts ģenerālis Manuels Norjega un ievietots amerikāņu cietumā.
Obamas administrācija 2013. gadā oficiāli atcēla Monro doktrīnu kā novecojušu un amorālu. Taču Tramps to atgrieza atpakaļ kā svarīgu, vajadzīgu un aktuālu.
Kādi ir secinājumi? Manuprāt šī doktrīna ir apmēram tas pats kas Putina ambīcijas sava reģiona valstīm: tās esot Krievijas ietekmes zonā, tāpēc nedrīkst stāties NATO un ES. Visām krievu kaimiņvalstīm esot jāpaliek “ģeržavas” kontrolē.
Neredzu nekādu būtisku atšķirību starp Monro doktrīnu ASV un Putina mērķiem “postpadomju telpā” jeb “vēsturiskajā Krievijas ietekmes zonā” – atgriezt atpakaļ pazudušās impērijas sastāvdaļas. Tā ir ideja, ka dažām valstīm nepienākas pilnīga izvēles brīvība, jo tās atrodas “Krievijas tuvumā”. Tātad – mēs (Kremlis) nepārvaldām jūs tieši, bet jūs nedrīkstat rīkoties pret mūsu gribu. Šī iemesla dēļ Putins uzbruka Ukrainai un, raugoties no Monro doktrīnas viedokļa, var saprast Trampa nepatiku pret Zelenski. Proti – ukraiņi nesaprot savu vietu. Tas nozīmē, ka lielajām valstīm (pēc šīs loģikas) ir tiesības regulēt mazākās kaimiņvalstis.
Nedomāju, ka tagad būtu liela jēga salīdzināt lielvalstu verdzības izpausmes. Jā, krievu koloniālisms ir daudz smagāks nekā amerikāņu. Krieviem nepietiek ar teritoriju pakļaušanu, biznesa nozagšanu un kultūras imperiālismu. Kremļa plānā ir arī etnisks genocīds jeb pakļauto teritoriju tautu iznīcināšna. Tā viņi darīja ar mums latviešiem un tieši tāpat pašlaik rīkojas ar ukraiņiem.
Atgriežoties pie Monro doktrīnas – šāda nostāja ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un pārvērš pasauli par gangsteru bedri, kurā visu noteiks stiprākais un lielākais bandīts.
Šis atklājums liek saprast, ka Ukrainas miera projekta kavēšanās nav ASV nespēja saprast kara izraisīšanas iemeslus. Tramps visu zina un saprot. Taču nepasaka skaidri un gaiši: “Arī es esmu gangsteris un plānoju pievākt sev puspasaules. Lai Putins dara savā zemeslodes pusē visu ko iecerējis”. FAFO loģika.
X
Pašlaik krievi pastiprināti uzbrūk Kijivai. 8 bojā gājušie un 14 ievainotie. Iedzīvotāji tiek lūgti pamest galvaspilsētu iespēju robežās. 6000 centra ēkas pašlaik ir bez elektropiegādes. (TT)
Ilustrācija : Prezidents Donalds Tramps kopā ar valsts sekretāru Marko Rubio un aizsardzības ministru Pītu Hegsetu preses konferencē Foto: Alex Brandon/AP