Pēc trīspusējām sarunām starp Krieviju, Ukrainu un ASV Abu Dabi, Zeļenskis devies uz Lietuvu. Svētdienas rītā viņš ieradās Viļņā, lai tiktos ar Lietuvas un Polijas sabiedrotajiem. (Bloomberg) Viļņā viņš medijus informēja, ka līgums par ASV drošības garantijām Ukrainai esot gatavs parakstīšanai. “Gaidām tikai brīdi kad mūsu partneri to apstiprinās. Drīz uzzināsim kad un kur to parakstīsim” – teica Ukrainas prezidents preses konferencē no Viļņā. (TT)

Pirms tikšanās prezidents komentēja nesenos uzbrukumus no Krievijas. Aizvadītās nedēļas laikā ofensīvā Ukrainai krievi nosūtījusi 70 raķetes, 1700 uzbrukuma dronus un 1400 vadāmas aviācijas bumbas. Tas piespiedis pusmiljonu ukraiņu iedzīvotāju evakuēties no Kijevas. Tāpēc prezidents atkārtoti uzsver nepieciešamību pēc jaunām investīcijām pretgaisa aizsardzības sistēmas virzienā. (SVD)

Kāda ir mūsu situācija? Domāju, ka diezgan kritiska, jo Donalds Tramps turpina pieprasīt sev Grenlandi. Viņš to iekārojis kā vilinošu mantu – iekārotu nekustāmo īpašumu. Lielākā pasaules sala, kas atrodas netālu no ASV, taču pieder mazai Dānijas karalistei. Eiropas valstij. Tad tā jāiegūst sev! Visam, kas Trampam vajadzīgs, būtu jāpieder Amerikas Savienotajām Valstīm. 

Krievija uzmanīgi seko līdzi ģeopolitiskajām norisēm, taču tai nav intereses iesaistīties šajā konfliktā. To otrdien preses konferencē paziņoja arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Putins arī ir paziņojis, ka ASV strīdi par Grenlandi “neskar Krieviju”.

Rīgas “Medūza” ziņo par kolīzijām Kremļa gaiteņos: saskaņā ar norādījumiem, Putina līdzstrādnieki Maskavā ir spiesti uzraudzīt katru amerikāņu, eiropiešu un krievu politiķu atbildi uz Trampa komentāriem par Grenlandi. Uzdevuma mērķis ir vākt “faktus”, lai manipulētu ar sabiedrisko domu un “normalizētu” Ukrainas teritoriju (Krimas) aneksiju starptautiskajā politikā. Mediju atspoguļojumā jāuzsver, ka Amerikas prezidentu tagad “vada Vladimira Putina panākumi”, ka Tramps, tāpat kā Putins, saprot, ka konflikti Eiropā mēdz būt ir īslaicīgi, bet teritoriālie ieguvumi – pastāvīgi. Tātad – Putins deklarē, ka Tramps viņu kopē un pareizi dara. 

Te nav nekā jauna – tā ir parastā krievu propaganda, kas cenšas parādīt pasaulē savas cūcības iespējami simpātiskā propagandas gaismā. 

“Trampa rīcība tagad ir lieliska dāvana Kremlim un Putinam. Ja reiz ASV var ieņemt Grenlandi, tad kāpēc Krievija nevar ieņemt un pievākt sev Ukrainu?” – domā Krievijas eksperts Zviedrijā Martins Krāgs. (DN)

Otrs Kremļa propagandas virziens ir klaigāt, ka Rietumi ir sašķelti un neko vairs nespēj: ir vārgulīgi, neizlēmīgi un gļēvi. Tas palīdz radīt krievos pārliecību par dižā Kremļa vadoņa pārākumu un ticību, ka krievu impērija pavisam drīz paplašinās savas robežas tālāk. Tātad – radot iespaidu, ka NATO vairs nav saliedēta alianse, bet gan konkurentu grupa, kas gatava viens otru graut un aplaupīt. Tāpēc Tramps tagad mācās no Putina un rīkosies tieši tāpat kā Kremļa vadonis. 

Ja reiz Tramps var un drīkst iekarot Grenlandi, tad kāpēc Putins nevarētu pievāktu Ukrainu?  Iznāk, ka lielās valstis var rīkoties kā vēlas un ASV un Krievijas vadītāju rīcība ir saskaņota. Tas ir ļoti bīstami mums. 

Iznāk, ka pielīšana ASV, neko reālu mums nedos nākotnē. 

Arī somu ekspertiem šķiet, ka Trampa plāni pārņemt Grenlandi “atvieglo Krievijas rīcību brīvāk izdarīties ar savām kaimiņvalstu teritorijām nākotnē.” (AFP) 

Krievija šo – Trampa izraisīto politisko klimatu Eiropā, uzskata par zīmi, ka Rietumi, NATO un Eiropa ir haosā – uz sabrukuma robežas. Tāpēc nav pretinieks. Ar izsmējīgu ņirgāšanos gan Trampa, gan Putina administrācija jau atteikusies sarunāties ar ES ārlietu Kaju Kalasu, kas ir sieviete un igauniete. Nepatīkami, ka šie ņirdzīgie toņi reizēm ieskanas arī latviešu komunikācijā.  

Somu avoti ziņo, ka Krievija gatavojas stiprināt savu militāro klātbūtni Somijas robežu tuvumā. Nozīmīgāka karaspēka grupēšana, iespējams, sāksies tad, kad to atļaus situācija Ukrainā. Proti, karš būs beidzies un Putins savu laupījumu tur būs saņēmis. Tad viņš ķersies klāt nākamajam kumosam. 

Somi prognozē, ka nākamais krievu uzbrukums kaimiņvalstīm sākies pēc diviem – pieciem gadiem. (Hufvudstadsbladet). Pēdējā gada laikā Krievijas aktivitāte Baltijas jūrā ir palielinājusies. Tādejādi var rasties situācija, ka krievu droni sāks nejauši/sistemātiski ielidot arī Somijas gaisa telpā. (Svenska Yle).

Par reāliem draudiem Latvijai man pagaidām nav faktu vai informācijas.

Attēlā Somijas robežpolicija Raja-Jooseppi robežkontrolē starp Krieviju un Somiju. Foto: Emmi Korhonen/AP