Februāris ir zīmīgs mēnesis. Aprit gads kopš viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa nejēdzīgās runas Minhenes apspriedē. Pagājuši jau gandrīz četri gadi kopš Ukrainas kara sākumā.  Rietumu pasaules politikas elite atkal pulcējas Minhenē, lai saprastu kā rīkoties tālāk. Ir jāatrod jaunas stratēģijas. Vajag aprast kā konkrēti iztikt bez ASV kā sabiedrotā. 

Līdz šim Amerikas Savienotajām Valstīm bija īpaša pozīcija NATO, jo amerikāņu kodolieroči bija šantāžas līdzeklis  pret Krievijas uzbrukuma iespējamību. Tagad tā vairs nebūs. Savā pirmajā NATO sanāksmē (pirms gada) ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets paziņoja, ka Eiropas pienākums ir pašiem apturēt Putina virzību uz priekšu. Amerikāņi mums vairs neko nepalīdzēs. Tagad pat zviedri sāk domāt par atomieroču ražošanas atsākšanu. 

Pērn Dž. D. Venss. Minhenes drošības konferencē noveda vāciešus līdz asarām un paziņoja, ka  lielākais drauds Eiropai neesot Krievija, bet gan tas, ka eiropieši atkāpjoties no  “savām fundamentālākajām vērtībām” un Eiropā vairs neesot izteikšanas un mediju brīvība. Visi par šo bezkaunību bija šokēti. Kaut ko tik dumju neviens negaidīja no tik augstas amatpersonas. Tāpēc nebrīnīsimies, ka šis amerikāņu viceprezidents šodien ir trešā nīstākā persona Eiropā (aiz Putina un Trampa) un olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā skatītāji viņam uzrūca. Brīdī, kad abi ar sievu piecēlās. Laikā, kad iesoļoja amerikāņu komanda. 

Domāju, ka faktiski it otrādi. Izteikšanās brīvība ir ierobežota tieši Trampa valstī nevis pie mums Eiropā. Tas, ka mēs nepieļaujam lamāšanos un izsmiešanu pret noteiktās sabiedrības grupām, nenozīmē, ka tā būtu cenzūra vai izteikšanās ierobežojumi. Tā ir pieklājība.  

Ja reiz amerikāņi vairs nevēlas piedalīties, tad būtu loģiski par šo tēmu izrunāties. Tas būtu jādara kopā. Pretējā gadījumā Trampa politika Eiropā izskatās pēc bēgšanas un “galvas iebāšanas smiltīs”. 

● Pašlaik Eiropā izvietoti no 80 000 līdz 100 000 ASV karavīru 40 bāzēs. Visvairāk Vācijā, kur atrodas arī Ramšteinas gaisa spēku bāze.

● Grenlandē ASV ir  izvietojuši 200 militārpersonu. Agrāk – “aukstā kara laikā” tur bija izvietoti ap 10 000 karavīru. (BBC)

Tagad var gadīties, ka jeņķi brauks projām. Eiropai būs jāuzņemas lielāka atbildība par sevi un savu drošību.  

Nestabilajā situācijā (kurā atrodamies pašreiz) būtu vēlama ciešāka militārā sadarbība starp Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju, lai aizsargātu teritoriju no Arktikas līdz visai Baltijas jūrai un atturētu Krieviju no uzbrukumiem. Tas nozīmē, ka mums būtu jāpalielina  sava spēja sadarboties ar citiem eiropiešiem. Tas stiprinātu NATO mūsu Eiropas daļā. 

Nevajadzētu tagad “raudāt” par amerikāņu nodevību un sašust par Tramnpa muļķību. Krievijas uzbrukums Ukrainai un ASV intereses mazināšanās pasaulē ir pamudinājusi beidzot pašiem rīkoties – stiprināt  pašiem savu aizsardzības nozari. Veidot ekonomiku kopā ar ne-amerikāņiem. Domāju, ka arī Latvijā būtu jādomā par sadarbības projektiem ar kanādiešiem un citiem eiropiešiem. 

ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus no Lietuvas ir aicinājis izveidot Eiropas spēkus (100 000 karavīru). Šādi būtu iespējams aizstāt amerikāņu karaspēku šeit, ja viņi pametīs Eiropu.

Pagaidām amerikāņi nav teikuši, ka iet projām. Taču tas var notikt. Ar to jārēķinās. 

+

Krievi divas naktis pēc kārtas veikuši intensīvus uzbrukumus Kijivai. Dzīvojamo ēku rajonā atkal trāpījusi Kremļa raķete un grautiņus realizējuši Krievijas Shahed droni. (Kyiv Independent) Nav ziņu par upuriem, bet zināms, ka divi cilvēki ir smagi ievainoti.

Savukārt Ukraina vakar uzbrukusi krievu militārajam objektam pierobežas zonā.  

Krievijas varas iestādes bloķējušas ziņojumu apmaiņas pakalpojumu Whatsapp. (Financial Times) Iespējams, ka slēgs arī ziņu apmaiņas lietotni Telegram. (RBK) Mediji informē, ka krievi Krievijā un ārzemēs pat mēģina sacelties pret informācijas avota slēgšanu. Pagaidām šis komunikācijas kanāls nav pilnībā slēgts, bet “Roskomnadzor” cenšas ierobežot tā darbu. 

Facebook un Instagram vairs krieviem nedarbojas. Lai gan WhatsApp ir aptuveni 100 miljoni lietotāju tieši Krievijā.

Par manu olimpisko spēļu varoni ir kļuvis ukraiņu skeletonists Vladislavs Heraškēvičs, kura maču ķiveri rotā karā nogalinātie ukraiņu sportisti. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir lēmusi, ka ķivere nav veltījums, bet gan politisks simbols un sportists šādi startēt trasē tomēr nedrīkstot. Taču viņš atsacījās šo ķiveri nomainīt un tāpēc tika diskvalificēts. Uzskatu, ka šī ir pretīga liekulība no SOK puses. Ukrainā plosās asiņains karš, Putins savus uzbrukumus nepārtrauc olimpisko spēļu laikā (ko faktiski pieprasa olimpiskā harta). Taču SOK (kara apstākļos) atļauj krievu sportistiem startēt šajos mačos un man tas šķiet šķebinoši pretīgi. Publikā redzami diezgan daudzi līdzjutēji ar Krievijas karogiem. Viņus no zālēs neviens ārā nedzen. 

Turpmāk translācijas no šīm olimpiskajām spēlēm Itālijā vairs neskatīšos. Aicinu arī Jūs šādi protestēt pret šo SOK lēmumu.  

Ilustrācija: Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraškevičs tiek sodīts. Viņu diskvalificē par to, ka viņš atsacījās noņemt savu ķiveru, kas rotāta ar  kara upuriem – ukraiņus sportistiem . Foto: Roberts Maikls