Paralēli apsēstībai ar tarifiem un nepatīkamu faktu noklusēšanai (Epšteina lieta), Tramps pagaidām nav parādījis nekādu stabilu ideoloģiju. No vienas puses deklarē, ka ASV vairs nav “pasaules policists”, taču tomēr deleģē savus zaldātus kauties ar citām tautām, tālās valstīs. Pēc Venecuēlas prezidenta Maduro nolaupīšanas janvārī, ir attīstījis vajadzību pompozi un skaļi demonstrēt armijas spēku. Iebrēkties, nodmidināt ieročus un gaidīt aplausu vētru. Visam jānotiek ātri. Uzreiz. 

Lielākā amerikāņu daļa, īpaši republikāņi (MAGA) nevēlas, lai Amerikas Savienotās Valstis uzbruktu Irānai. Ja šī “specoperācija” notiktu tikai vienu dienu un beigtos pāris dienu laikā, tad ir labi. Taču ilgāk nē. Tagad pastāv liels risks, ka izpatīkot Izraēlai, šis amerikāņu karš var ievilkties nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem. Tas Trampa vēlētājiem nepatiks, tieši tāpat kā Vjetnamas, Afganistānas vai Irākas karš. 

Kad un kā šis karš beigsies? Kad visas Irānas raķetes būs iznīcinātas? Kad Benjamins Netanjahu būs apmierināts? Kad Teherāna nomainīs valdību un piekritīs ASV diktātam? Kad tautas sacelšanās novedīs pie režīma maiņas? Pagaidām nekas nav skaidrs. Pavīd ziņas, ka irāņi “grib ar Trampu vienoties” un pēc tam šādas versijas uzreiz arī pazūd. Kaut kur fonā rēgojas amerikāņu marionete Teherānas tronim. Irāņi dejo, dzied un skaļi ziņo, ka vienotības tautā neesot. Tramps uzsācis pat neatbildēt par šo tēmu uz savējo žurnālistu jautājumiem. Kongresā, viņam lojālie republikāņi tagad ir spiesti aplaudēt amerikāņu- izraēliešu uzbrukumam. Diemžēl Tramps nerūpējas par solīto – samazināt pārtikas cenas. Rudenī tas var izraisīt vēlētāju nepatiku pret “Onku D” un viņa partiju. 

Kas jauns Ukrainas frontē? Krievu kaujinieku trūkums (lielie zaudējumi frontē) liek Putinam paļauties uz ārvalstu algotņiem. Tie, lielākoties, ir no nabadzīgām Āfrikas un Āzijas valstīm. 

Prigožins savulaik skaļi deklarēja, ka ar ārzemju karotājiem vairs nenodarbosies, jo no tiem “nav nekādas jēgas”. Taču Putins domā citādi – ja atrodas muļķi, kas ir gatavi mirt par viņa idejām (par pašnāvību karā krievs samaksā!), tad šo praksi var turpināt. 

iStories ziņo, ka Kremlis esot vērsies pie privātiem vervēšanas uzņēmumiem, lai sadabūtu sev vēl vairāk karotāju Ukrainas frontei no ārzemēm. Šobrīd tie meklē “ārvalstu pilsoņus ar militāru pieredzi”. Saskaņā ar iStories sniegto informāciju, personāla atlases uzņēmums sākumā piedāvā nepilna laika darbu. Taču, ja izdosies savākt 25 personas, tad darbs tikšot piedāvāts uz pilnu slodzi. Amats ietver fiksētu algu ap 1100 eiro mēnesī, kas visai bieži netiek izmaksāta.  Gribētāji nāk no Āfrikas valstīm, taču ir arī entuziasti no Pakistānas, Irākas un Libānas, kas arī vēlas karot krievu pusē. 

Pagājušā gada beigās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha informēja, ka Krievijas pusē pašlaik cīnās ap 1400 Āfrikas karavīru. Šos ļaudis krievi dzen virsū ukraiņu ložmetējiem un izmanto kā miesu “gaļas mašīnai”. Ganas ārlietu ministrs aizvakar informēja,  ka Kremļa karā pret Ukrainu gājuši bojā vismaz 55 Ganas iedzīvotāji. “Esam informēti par to, ka kopš 2022. gada, 272 Ganas iedzīvotāji  karo un vismaz 60 5no viņiem jau nogalināti. Daži atrodas  gūstā ,”  – pēc vizītes Kijivā rakstīja Samuels Okudžeto Ablakva. (X) Ministrs sola, ka Ganas iedzīvotājiem tikšot skaidrots par šādu krievu priekšlikumu bīstamību. “Nevaram pieļaut, ka mūsu jaunieši tiek izmantoti kā dzīvie vairogi,” viņš raksta.

Pagājušajā nedēļā Kenijas parlaments ziņoja, ka Krievijas karā esot iesaistīti vairāk nekā 1000 Kenijas iedzīvotāju. (SvD)

Putinam neiet: Ukraina nav pievienojusies Krievijai, NATO bloks paplašinājies un viņa valsts ievilkta ilgā, asiņainā un nejēdzīgā karā.  Iziet no šīs situācijas Putins neprot.  

Ilustrācija: Krievijas armijas propaganda Pēterburgā. Krievija pastiprina jaunu karavīru meklēšanu, izmantojot sociālos medijus un mākslīgā intelekta ģenerētu propagandu. Foto: Dmitrijs Loveckis/AP