ASV un Izraēlas uzbrukumos Irānai gājuši bojā jau 1045 cilvēki. (Reuters) Turcijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka NATO pārtvērusi Irānas raķeti, kas bija vērsta pret Turcijas gaisa telpu. (SVD)

Izraēlas armija pašlaik aicina visus Libānas civiliedzīvotājus (valsts dienvidu daļā) pārvietoties uz ziemeļiem no Litani upes. “Jūsu pašu drošības labad jāevakuējas. Atstājiet savas mājas, jo riskējat ar savu dzīvību,” – teikts armijas paziņojumā (IDF)

Savukārt Irānas varas iestādes turpina draudēt savējiem, ja tie iedomāsies sadarboties ar ienaidniekiem. “Pašlaik esam kara situācijā! Visi, kas rīkojas saskaņā ar naidīgā agresora interesēm, saņems bargu sodu” – teikts tiesas  vadītāja Golamhoseina Mohseni Edžeja paziņojumā, kas vakar publicēts izdevumā Mizan. Irāna joprojām ir reliģiskas diktatūras valsts, kas plaši izmanto spīdzināšanu, pēršanu un nāvessodus pret saviem iedzīvotājiem un visiem, kas mullām nepatīk. No cietumiem gan pagaidām esot aizbēguši visi cietumsargi, atstājot ieslodzītos ieslēgtus. (SVT)  

101 cilvēks ir pazudis un 78 ievainoti pēc tam, kad Irānas kuģim pie Šrilankas krastiem uzbrukusi amerikāņu zemūdene. (Reuters) Kuģis tur nogrimis. Vakar BBC ziņoja, ka IRIS Dena esot nosūtījis palīdzības signālu un, ka glābšanas akcijas laikā vismaz 30 pasažieru esot izglābti. (Reuters)

Otrdien Vidusjūrā (uz dienvidaustrumiem no Maltas) ugunsgrēkā rezultātā  nogrima liels krievu tankkuģis “Arctic Metagaz”. Krievi ziņo, ka kuģim esot uzbrukuši Ukrainas jūras spēku droni. Kijiva to vēl nav apstiprinājusi. Maltas bruņotie spēki nosūtīja novērošanas lidmašīnu, kas sekoja apkalpes (30 Krievijas pilsoņi) glābšanas darbiem. ” Saskaņā ar “Times of Malta” ziņām,  apkalpe esot izglābusies Lībijas ūdeņos, kur viņus pēc tam uzņēmis kāds cits kuģis. “Arctic Metagaz” bija ceļā no Murmanskas Krievijā uz Suecu, pārvadājot sašķidrinātu fosilo gāzi. (SVT)

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien apmeklēja Balto namu. Galvenā sarunu tēma bija situācija Ukrainā. Vācijas ziņu aģentūra aprēķinājusi, ka kopīgajā preses konferencē Tramps runājis 30 minūtes, bet Mercs – trīs minūtes. Kanclers uzskata, ka bruņotais konflikts Irānā nedrīkst aizēnot miera sarunas Ukrainā.  Jāturpina “spiest pie sienas” Putins. Tramps apliecināja, ka esot bijuši mēģinājumi panākt “vienošanos”, lai izbeigtu karu Ukrainā un šis jautājums esot viņa prioritāšu sarakstā.

Tramps apliecināja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm esot pietiekami daudz ieroču un munīcijas, lai varētu karot pret Irānu un vienlaikus turpināt amerikāņu ieroču piegādes Ukrainai. Tātad viņš piegādās ukraiņiem ieročus, kurus no amerikāņiem (priekš Ukrainas) pērk Eiropa. (SvD)

Viktors Orbāns vakar telefoniski sazinājies ar Putinu. Runājuši par karu Ukrainā. Apskatīti arī jautājumi par Ungārijas pilsoņiem, kuri mobilizēti Ukrainas armijā, bet tagad tos sagūstījuši krievi. (AFP) Paralēli Orbāns vērsies pie ES Komisijas un pieprasījis, lai caur Ukrainu atkal tiek nodrošināta Krievijas naftas piegāde Ungārijai. (TT)

Šodien Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto Maskavā tiekas ar Putinu. Putins pateikšoties ungāriem par Ungārijas “principiālo” un “neatkarīgo ”nostāju Ukrainas kara sakarībā”. (EU Observer) Lielākais Orbana “nopelns” ir traucēšana ukraiņiem. Ungārija arī pašlaik neļauj nosūtīt ukraiņiem vairāku miljardu eiro aizdevumu no ES. Neļauj “iedarbināt” sankciju paketi pret Krieviju. Iespējams, ka atkal vainīgas vēlēšanās, kas notiks pavisam drīz Orbana impērijā. Viņš grib palikt amatā. Putins tāpēc palīdzēs. (AFP)

Zelenskis apsver iespēju nosūtīt uz Persijas līča valstīm savus labākos ekspertus, kas specializējušies Irānas dronu notriekšanā. Taču pieprasa apmaiņai atbalstu pret krieviem Ukrainas karā. “Vēlos paziņot sekojošo: Tuvo Austrumu līderiem ir labas attiecības ar krieviem. Viņi varētu lūgt krievus noslēgt mēnesi ilgu pamieru ar mums.” Pēc viņa domām, šādi būtu iespējams sākt risināt miera sarunas ātrāk. (TT, Bloomberg)

Kā viss beigsies Teherānā? Tramps  paredz vieglu uzvaru karā ar Irānas Islāma Republiku. Pēc viņa domām režīms kritīšot pats. Mullas atkāpšoties un padošoties bez problēmām. Šāda attieksme ļoti atgādina Putina augstprātību pirms uzbrukuma Ukrainai. Atgādināšu, ka  tieši tāpat lielvarām “gāja” ar kariem Vjetnamā, Afganistānā, Čečenijā, Irākā. Bēdīgi slavenais Buša (ASV) iebrukums Irākā (kuru Latvija atbalstīja) nenodrošināja miermīlīgus un demokrātiskus Tuvos Austrumus. Faktiski noveda pie valsts sabrukuma, Irānas reģionālās ietekmes palielināšanās, un džihādistu ofensīvas Irākā un Sīrijā. Iznāca daudz sliktāk nekā bija plānots. Labāk nebūtu sākuši. 

Kad Putins 2022. gada februārī sāka iebrukumu Ukrainā, viņš izskatījās ļoti apmierināts un optimistisks. Toreiz bija skaidrs, ka ātri: 1) likvidēs Ukrainu kā neatkarīgu valsti (iznīcinot ukraiņu kultūru un valodu), 2) gāzīs no amata Zelenski, 3) atbruņos ukraiņu armiju, 4) pārtaisīs visu šo teritoriju par Krieviju.  No tā nekas nav iznācis. 

Piesakot karu Irānai, Tramps dimdināja tieši kā Putins. “Nolieciet ieročus vai mirstiet!”, taču nepaskaidroja, kam irāņi nodos ieročus un kas notiks pēc padošanās. Tāpēc operācija “Episkā dusma” (Epic Fury) var ievilkties laikā. 

Ilustrācija: Divi vīrieši uz motocikla, kas rotāts ar mirušā Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hameneī attēlu. Abi brauc valdības atbalstītāju grupas priekšā. Netālu no Hameneī rezidences Teherānā, Irānā, 2026. gada 1. martā. Tobrīd ir jau saņemta ziņa, ka vadonis nogalināts ASV un Izraēlas triecienos. (AP Photo/Vahid Salemi)