Karš ir ārkārtas situācija. Tā izmaina dzīvi, likteņus un profesijas. Dejotāja pēkšņi pārvēršas par snaiperi, pētniece pārtop sanitārē un mamma pārvēršas par karavīru. Tā tas noticis arī ar pazīstamo deju skolotāju Tatjanu Himionu Kijivā. Šo fotogrāfiju (iespējams) esat jau redzējuši agrāk. Tatjana pašlaik ļoti populāra (jo kā Ukrainas armijas snaipere) interesē daudzus sabiedrotos: “Ir sajūta, ka esmu jau  piedzīvojusi savas dzīves labākos mirkļus, emocijas un iespējas. Man tik daudz dzīvē ir bijis laba un skaista! Tagad jāiet karot, lai to visu aizstāvētu un atgrieztu atpakaļ!”

Taņa dejoja kopš sešu gadu vecuma. Vēlāk dejošana kļuva par profesiju. (AP) Paralēli strādāja par tiesnesi starptautiskās sacensībās un mācīja bērniem dejot savā baleta studijā Ukrainas galvaspilsētā.

Tas bija toreiz. Pirms kara. 

Tagad strādā ar ieroci. Katru dienu meklē krievu karavīrus caur savas šautenes tēmēkli un nogalina. Kā viss sākās? Vīrs brīvprātīgi pieteicās ukraiņu armijā uzreiz. Kara sākumā.  Toreiz tika izlemts, ka sievietes arī var karot pret okupantiem un Taņa turpina cīnīties jau četrus gadus.

“Dzīve neapstājas arī karā. Šī ir cilvēka izvēle: darīt vai nedarīt,”-  saka Tatjana. ”Esam parasti cilvēki, kas nonākuši ārkārtas apstākļos. Nebija neviena brīža, neviena klikšķa, kas dotu citu izvēles iespēju. Kara sākumā nebija sajūtas, ka sākas kas jauns. Nē, uzgāzās mums virsū un ar to bija jāsamierinās. Pieslēdzos procesam un pašlaik ir neiespējami atgriezties pie iepriekšējās dzīves”.

Par snaiperi devusies mācīties uz ārzemēm. “Šis darbs ir ļoti radoša profesija. Esmu radošs cilvēks, tāpēc nav grūti šo saprast, apgūt un iemācīties. Labi, ka man patīk matemātika. Tas arī palīdz šaut.”

Viņa cer, ka diviem pieaugušajiem dēliem nebūs jāpiedalās karā: “Tagad esmu kļuvusi par citu cilvēku. Pagātnē man bija izdevies iedzīvot lieliskus mirkļus, emocijas un baudīt iespējas un cilvēkus. Vēlos to atkārtot nākotnē: staigāt pa kalniem, peldēties jūrā, dejot, mīlēt un baudīt dzīvi. To es patiešām gribētu. Ļoti…taču apzinos, ka karš ir traumējis. Iespējams, ka neatgriezeniski. Var gadīties, ka nevarēšu mīlēt dzīvi, nespēšu iemīlēties tā kā to darīju agrāk.” 

+

“Pasaulē ir tikai divi spēki — zobens un gars. Ilgtermiņā gars vienmēr uzvarēs zobenu.” (Napoleons Bonaparts) 

+

Saistoša un magnetizējoša frontes personība ir arī ukraiņu frontes cīnītāja un dramaturģe Alīna Sarnatska. Pirms kara strādājusi organizācijā, kas atbalsta sievietes narkomānes un seksa atkarīgās. Pat uzrakstījusi diktora darbu par šo tēmu, taču pabeigt to neizdevās, jo …2022. gada 24. februāra rītausmā dzirdēja pirmo sprādzienu caur virtuves logu. Karš ienāca istabā. 

Šodien Alina Sarnatska ir kara veterāne, godalgota dramaturģe, kuras lugas tiek izrādītas uz lielajām skatuvēm. Skandalozs darbs ir luga “Menstruācijas/mēnešreizes”, kas balstīta uz dažādu ielasmeitu stāstiem par karu un mīlēšanos briesmu apstākļos. Tā izraisījusi asas diskusijas dzimtenē. Pat Dramatiskais teātris Stokholmā jau iestudējis viņas lugu “Militārā māte” lasījumus. Tas ir stāsts par māti, kura iet karā, pildot divus pienākumus:  ir mamma savam bērnam un karotāja, kas aizstāv dzimteni pret agresoru.   

Brīdī, kad krievi iebruka, viņa nekavējoties pievienojās armijai. Divarpus gadus bija kara lauka mediķe. Pēc krievu uzbrukuma Bahmutai, kaujas laukā (identificējot mirušos) nācies atpazīt tuvākās draudzenes norauto roku. Tāpēc luga “Līdzsvars” ir par to kā saglabāt veselo saprātu frontē. “Kā izvairīties no sajukšanas prātā?” viņa retoriski jautā u pati arī atbild: “ To nevar izdarīt. Tas karā nav iespējams”.

“Galēji labējie (konservatīvie) ukraiņi mani nevar ciest. Jo luga taču ir par sieviešu tiesībām. Otra grupa, kas mani necieš, ir feministes, kuras vēlas apturēt seksa servisa darbu kara apstākļos”, – konstatē Alina. Taču pati lepojas, ka ir apkopojusi “seksa strādnieču” stāstus un uzlikusi tos uz skatuves. “Šī ir pirmā reize Ukrainas vēsturē, kad seksa strādnieces drīkst paust savu viedokli publiski. Pirmo reizi kāds viņām ir devis balsi. Ļoti lepojos, ka tieši es to izdarīju”, – viņa saka.

+

Mēs visi esam tik atšķirīgi un tieši tas padara mūsu pasauli skaistu. 

Ilustrācija: Tetjana Himiona, 47 gadi, ir snaipere. Pirms kara viņa bija profesionāla dejotāja Kijevā. Foto: Sergejs Grits/AP/TT