Šodien informēšu par kādu ļoti svarīgu politiķi – sievieti. Igaunieti. Viņu Kremlis jau iekļāvis noziedznieku “melnajā sarakstā” un Baltais nams (Tramps)  jau sen apsūdz pārāk stingrā līnijā pret krieviem. Viņa ir Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa  jeb jaunās Eiropas neparastā “dzelzs lēdija”.

“Vienmēr esmu uzticīga savām vērtībām un principiem, lai varētu droši skatīties saviem bērniem acīs. Man ir svarīgs taisnīgums, prasme izvairīties no lieliem kariem, lai virzītu šo pasauli pareizajā virzienā” – viņa saka medijiem vizītes laikā Stokholmā. (DN)

Pirms diviem gadiem Kaja Kallasa tika iecelta par Eiropas ārpolitikas vadītāju un uzreiz tika kritizēta: igauniete no mazākās Eiropas valsts, sieviete, pārāk principiāla. Ar viņu neko nevarēs sarunāt utt. Pat Latvijā man daži norādīja, ka Kaja esot pārāk kašķīga un nederīga tik augstam amatam. Kāpēc viņu nodēvēja par “Eiropas jauno dzelzs lēdiju”? Tas notika  viņas nelokāmās nostājas dēļ attiecībā pret Krieviju. 

Dzimusi Tallinā 1977. gadā (Igaunijas PSR). Brīdī, kad Igaunija kļuva neatkarīga valsts, Kajai bija jau 14 gadi. Pēc tam juriste, advokāte. 2014. gadā ievēlēta Eiropas Parlamentā, pārstāvot Igaunijas Reformu partiju. 2018. gadā partijas vadītāja, bet 2021. gadā – pirmā Igaunijas premjerministre. 2024. ievēlēta par ES augsto pārstāvi ārlietās. Labi zina, kas ir Krievija un kāds ir Putins. Pretojās Putina plāniem, kara apstākļos pieprasīja nosūtīt uz Kijivu modernus ieročus, taču Vācijas aizsardzības ministrs piedāvāja tikai ķiveres. “Saņēmu daudz apsveikumu brīdī, kad Krievija mani iekļāva savā meklētāko personu sarakstā. Uzskatu to par apbalvojumu,” – smejas Kaja. 

“Ko jūs te runājat par tādu Kaju Kallasu? Mēs nekad neko ar viņu neapspriedīsim, un arī amerikāņi neko ar viņu neapspriedīs! Neviens ar tādu sievieti nerunās neko un nekad. Tas ir acīmredzams!” – tā  janvārī Krievijas valsts televīzijā deklarēja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs un piebilda, ka gaidīšot, lai Kaju nomaina ar kādu citu.Tieši tāpat dara Tramps – liek viņai gaidīt pie durvīm un pēc tam nepieņem. 

Vienai daļai arī Latvijas līdēju šķiet, ka šo sievieti vajag nomainīt ar “kādu riktīgu veci”, kas pirtīs un golfa laukumos varēs masēt Trampa egoismu un patikt Putinam.  Šo procesu sauc par mobingu un mēs visi ar to esam pazīstami. Zinām kā tas ir.  Ko par to domā Kaja pati? “Esmu strādājusi par juristi un zinu, ka sarunām vienmēr vajag izvēlēties vājāko personu, lai uzvarētu. Zinu, kā strādā krievi. Viņiem neder spēcīgas personības pie sarunu galda. Tāpēc arī mani necieš. Taču tas nenozīmē, ka neko nevar izdarīt. ”

Kajas Kallasas ģimene pazīst “padomju metodes” ar kurām strādā krievi un Putins arī tagad. Viņas māte Kristi tika deportēta uz Sibīriju 1949. gadā kopā ar vecmāmiņu. Abas tika uzskatītas par padomju okupācijas ienaidniecēm. Viņa zina kā mātei un vecmammai Sibīrijā gāja un kāpēc viņa izdzīvoja. Desmit gadus vēlāk Kallasu ģimenes sievietēm tika atļauts atgriezties mājās Igaunijā.

Tad nu iznāk, ka Kaja ir visneizdevīgākā kārts Putinam, jo viņa zina, ka krievi pašlaik nevēlas mieru. ”Pēdējo 100 gadu laikā Krievija ir uzbrukusi vismaz 19 valstīm, dažām pat trīs vai četras reizes. Neviena no šīm valstīm nekad nav uzbrukusi Krievijai. Viņiem ir nepārprotami imperiālistiskas prasības un ideāli. Tā nu tas ir.” 

Kajas uzdevums ir izstrādāt ES  stratēģiju pret abiem tēvočiem – Trampu un Putinu. Dzīve nav viegla un uzdevums smags. Laiks – nemierīgs. Kallasa saka, ka viņa “diezgan bieži” sazinās ar savu amerikāņu kolēģi Marko Rubio. Taču pielīst Trampam tā kā to dara Marks Rute, nosaucot Trampu par “tētiņu”, viņan netaisoties. 

Vai taktika pielabināties Trampam ir produktīva? Vai pielīšana atmaksājas? Vai Eiropai ir nepieciešama jauna stratēģija?

Kaja Kallasa domā tā: “Pastāv dažādi viedokļi. Uzskatu, ka “spēcīgi vīrieši” pieņem tikai spēku un ciena tikai citus spēcīgus vīriešus vai sievietes. Taču visi cenšas orientēties šajā jaunajā ainavā, kas viņiem nepakļaujas tā kā tas bija iespējams agrāk. Tāpēc nav jāsatraucas par spiedienu, bet jāizmanto visi iespējamie veidi kā sadarboties ar amerikāņiem”.

Kā viņa vērtē Grenlandes krīzi? 

Tarifu biedēklis un Grenlandes krīze ir nodarījuši lielu kaitējumu ES attiecībām ar ASV. “Tas bija smags trieciens,” – secina Kallasa.

“Salauztu uzticību, tieši tāpat kā saplēstu vāzi, ir grūti salīmēt. Pat ja to salīmē atpakaļ, tā vairs nav tā pati vāze. Kamēr eiropieši šeit savāca attiecību lauskas ar ASV, tikmēr Vladimirs Putins ērti iekārtojas un gavilē.”

“Viņam viss šis process noteikti patīk. Tas ir acīmredzami. Tāpēc mums jāturas kopā. Ja mūsu attiecībās parādās plaisas, tad mūsu pretinieki to  uzreiz novērtē sev par labu un rīkosies.”

Kaja Kallasa uzskata, ka Eiropai nepieciešama lielāka pašapziņa, bet arī jāpielāgojas jaunai pasaules kārtībai, kurā dominē autoritārie līderi.

Vai ES vajadzētu vairāk spēlēt savā laukuma pusē un sākt rīkoties vairāk tāpat kā diktatori to praktizē?

“Mums ir savas vērtības un principi. Tas ir mūsu spēks. Taču tagad spēle ir mainījusies. Eiropa vienmēr ir palīdzējusi, metusies glābt un maksāt. Ir pierasts mūs stumdīt un bīdīt. Tagad no šī visa jātiek vaļā.”

Daudziem Kajas stils nepatīk. Viņa esot pārāk principiāla. Pārāk koncertējoties uz Ukrainas karu un Krieviju. Savukārt citi ir pārliecināti, ka Eiropa nav pietiekami palīdzējusi Ukrainai. Pārāk daudz runā un maz dara. Pasaules vēsture kustās ar rāvieniem: paiet gadu desmiti, kad nekas nenotiek, bet tad pēkšņi notiek zemestrīces un apvērsumi, kas izmaina visu.

Kā tas ir stāvēt vētras vidū? Ja orkāns pūš gan no austrumiem, gan no rietumiem?

“ Par to nedomāju, daru savu darbu. Lasot vēstures grāmatas var redzēt kas bija pareizi un kas nebija labi darīts. Kad paši stāvam vētras acī, tad orientieris ir uzskati un pārliecība. Kas bija pareizi vai nepareizi, kļūs skaidrs tikai nākotnē,”- saka Kaja Kallasa. (DN)

Domāju, ka sievietei (visaugstākajā līmenī) ir grūti tieši tāpēc, ka viņa ir sieviete. Patriarhālās sabiedrības aizspriedumi eksistē joprojām: sievietei pie varas nav ko darīt, viņu vajag sist un dauzīt nežēlīgi. Nav svarīgi kāda konkrētajai sievietei ir kompetence un prasmes. Viņu vajag novākt un viss. Tagad Kajai ar to jārēķinās. Ja reiz amerikāņi nespēja ievēlēt par prezidentu inteliģentu un piemērotu juristi Kamalu Harisu un dod priekšroku neizglītotam narcisam no TV realitātes šova – Donaldam Trampam, tad šie aizspriedumi joprojām ir spēkā.  

Lūdzu nepieņemsim šos aizspriedumus. Lai Kajai veicas! 

Ilustrācija: Šeit viņu intervē SVT raidījums “Agenda” pie valdības rezidences Stokholmā. Foto: Aleksandrs Mahmuds