Vēlreiz par fronti.

Krievu bruņumašīna ir labi redzama. Brauc pa priekšu, tikai 50 metru attālumā. Taču biezajā miglā apkalpe neapzinās, ka briesmas ir tepat – aiz muguras. Pēkšņi tā apstājas pie kādas ukraiņu pamestas saimniecības. Izskatās, ka tieši šeit krievi iekārtosies nākamajam uzbrukumam. Krievu karavīri lēni atver lūku, pēc tam nesteidzīgi izlien ārā un nolec lejā. Uzvedas tā, it kā būtu drošībā. It kā neviena līdzās nebūtu. Taču viņus visu laiku novērojis ukraiņu zemes drons, kas nesteidzīgi sekojis. Tas atgādina mazu tanku, jo ir aprīkots ar termovizoru un fiksētu smago ložmetēju. Tanciņam kara laukā palīdz kāds ukraiņu komandieris no bunkura, piecu kilometru attālumā. Savā ekrānā viņš visu redz un var  “atklāt uguni”, kas arī notiek. Bruņas caururbjošā munīcija sāk dragāt krievu karavīrus un transportlīdzekli. Pēc tam Ukrainas uzbrukums turpinās tieši tā kā bija plānots un tiek atgūts ciems, kuru iepriekš bija okupējusi Krievija. Apķērība un tehnika ir palīdzējušas. 

Pēc vairākiem  lieliskiem panākumiem 2022. gadā, sekojošajā kara posmā ukraiņiem sāka neveikties. Nebija vajadzīgo ieroču un stratēģijas. Krievi sāka līst uz priekšu un ieguva jaunas teritorijas ar gigantiskiem savu kaujinieku zaudējumiem. Taču tagad aina ir mainījusies. Februārī Ukraina pirmo reizi (divarpus gadu laikā) ieņēma vairāk teritorijas nekā zaudēja. Tas notika divu operāciju apstākļos – austrumos un dienvidos. Tātad – kopumā ir ieņemti 400 kvadrātkilometri. Lielākā ofensīva notika uz austrumiem no Zaporižjes martā un tieši no turienes arī šī reportāža. (SVD)

Kā bija iespējams šāds progress? 

Vissvarīgākais esot tas, ka Krievijai kļūst aizvien grūtāk kompensēt savus zaudējumus. Krieviem vairs nav tik lielas priekšrocības karavīru skaita ziņā kā tas bija novērojams kara sākumā. Putins Maskavā plātās, ka karotāju pietiekot un vispārēja demobilizācija nebūšot vajadzīga, taču frontē aina ir pavisam cita. 

Otrs faktors ir interneta pieslēguma zudums. Krievija paļāvās uz Ilona Maska Starlink satelītu sistēmu. Februāra sākumā Masks slēdza visus Starlink termināļus Ukrainā, kurus nebija apstiprinājusi Ukrainas Aizsardzības ministrija. Tas nozīmēja, ka Ukrainas vienības varēja turpināt tos izmantot, taču krievu karavīriem tas vairs nebija izmantojams.

Kas vēl? Jā, zināms, ka Ukrainas armijai trūkst karotāju. Frontes līnija, kas ir ap 1000 km gara, nav sistemātiski noklāta ar aizsardzības posteņiem. Te ukraiņi spiesti paļauties uz dronu pilotiem un ātrās reaģēšanas vienībām, lai noturētu līniju aizstāvības gatavībā.

Taču ir arī šis tas jauns. 

Pašlaik frontei ļoti palīdz jaunais ukraiņu drons – “Termits”. Tas ir mazs, modulārs sauszemes karotājs, kas uzbrūk dažu kilometru lielā platībā. Platformu var izmantot, lai transportētu, evakuētu cietušos vai uzstādītu attālināti vadāmu ložmetēju. Tātad – ļoti noderīgi “vadāmie ratiņi”. Reportāžas sākumā varējāt “redzēt” tos uzbrukumā. Ukraiņi tos sauc par “zemes droniem”, jo tie ļoti palīdz un klusiņām panāk lielu efektu.  Šādi Ukraina ir atguvusi vairākas ofensīvas spējas, neskatoties uz karavīru trūkumu “Agrāk evakuācijai bija nepieciešami divi vai četri karavīri, un viņi vienmēr riskēja paši ar savām dzīvībām, glābjot ievainoto biedru. Diemžēl dronu spieti debesīs ir lieli un vajag jaunus risinājumus, lai no elles nonāktu brīvībā”- saka komandieris SvD kolēģiem. Pēc viņa domām šie “roboti” lieliski aizstāj karavīrus un paveic daudz pienākumu, kurus agrāk darīja cilvēki. 

23. gadus vecais ukraiņu karotājs Orests uzskata, ka Ukrainas okupētās teritorijas atgūšana ir jau sākusies. ”Pašlaik iniciatīva ir mūsu rokās. Tas notiek lēni, bet mēs gūstam virsroku” – uzskata Orests. Taču esot arī citi – ļoti bīstami apstākļi ar kuriem jātiek galā. Piemēram, ar krievu magnētiskajām mīnām. Tās tiek izšautas ar artilērijas ieročiem vai nomestas no lielākiem droniem. Detonē brīdī, ja tuvumā parādās “kaut kas no metāla”.” Fronte ar tām ir pārpildīta. Tāpēc ir nejēdzīgi grūti pārvietoties pa ceļiem. Šādu mīnu  aizvākšana ir ļoti grūts darbs, jo ekipējums karavīriem ir no metāla. Tad mīna detonē vēl pirms esam to pamanījuši”, – saka Orests. 

Pašlaik Ukraina ir gandrīz pilnībā atguvusi mazāko Kupjanskas pilsētu, kas atrodas pie vienas no Donbasa reģiona lielākajām upēm Oksilas. Pilsētas centrā kaujas notiek jau gandrīz gadu. Saskaņā ar ziņojumiem (ISW) Ukrainas karaspēks ir atguvis lielāko daļu pilsētas, kuru iepriekš bija okupējusi Krievija.

Decembra sākumā Putins svinīgi paziņoja, ka Kupjanska no jauna ir Krievijas kontrolē “vairākas nedēļas”, bet divas nedēļas vēlāk Ukrainas prezidents Zeļenskis apmeklēja pilsētas nomali un tagad šī apdzīvotā vieta ir ukraiņu pārziņā. Kupjanska kara laikā ir četras reizes mainījusi “saimniekus” un pašlaik ir viena no visvairāk izpostītajām pilsētām valstī.

Vai ukraiņu karavīri gaida “miera sarunu” iznākumu? 

“Jā, bet vispirms šīs sarunas būtu jāsāk. Tikai pēc tam var sākt gaidīt rezultātu. Ja tās izdosies, tad ķersimies pie valsts atjaunošanas. Cerēsim, ka visi, kas aizbēguši uz ārzemēm, tad atgriezīsies. Gaidīsim viņus atpakaļ!” – saka Orests. 

Andersa Hansona fotomateriāls (SvD)