Svētdien Somijā avarēja divi ukraiņu droni. Pirms tam daži nokrita (pa ceļam uz Krieviju) arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Cietušo nav. Izskatās, ka droni bija mērķēti Krievijas Ļeņingradas apgabalam. Latvijas Aizsardzības ministrija brīdina, ka Krievija tagad izmantojot šos avarējušos dronus, lai sāktu plaša mēroga dezinformācijas kampaņu Baltijā. Kremlis izplatot nepatiesu informāciju par to, ka Baltijas valstis ļauj Ukrainai no savas teritorijas apšaudīt Krieviju ar droniem. Tā neesot patiesība. No Baltijas ukraiņi nekarojot. 

Tā tas ir. Noskatāmies kā krievi sit ukraiņus un ceram, ka ar mums tas nenotiks. Vai tas ir godīgi? Nē, nav, bet pagaidām varam tikai just līdzi un atbalstīt morāli un materiāli. Tāpēc ministrija paziņojums par to, ka mēs nešaujam uz Krieviju ukraiņu vietā, ir patiesība. To patiešām nedarām. Nedomāju, ka mūsu ministrijas pinkertoni ir atklājuši ko jaunu ar šo “atmaskojumu”. Tas, ka dezinformācijas kampaņas pret Latviju notiek nepārtraukti, ir zināms. Nedomāju, ka mani (vai cienījamos lasītājus) šīs kampaņas ietekmē. Mums šie krievu murgi nedarbojas, jo esam sen pieraduši pie Kremļa troļļu bļaurības un meliem. Uztveram viņus kā odus. Taču šādi Kremļa meli strādā uz krieviem ārzemēs un purvainajā Krievijā. Viņi tam notic un ticēs arī turpmāk. Nekādi “izglītojošie kanāli” krievu valodā no Latvijas te nepalīdzēs. Tātad – mēs redzam un neciešam melus, bet viņi mīl Putina melus un vēlas būt aptaurēti. 

Tā nu tas ir. 

Pēdējā laikā publiskajā telpā parādās diezgan daudz “bļāvienu” un pompoza sašutuma par to, ka krievi gatavojas okupēt Baltiju. Tos izkliedz un turpina aurot dažādi avoti: gan krievu televīzijā Maskavā, gan mūsu ekspertu sašutumā (vietējos ekrānos).  Šis esot Kremļa veids kā novērt uzmanību no tā, ka krievi nespēj aizstāvēt savas enerģētikas iekārtas no Ukrainas droniem. Tā domā mūsu ministrija. 

Man ir citi secinājumi (nekā ministrijai).

Domāju, ka krievi vienmēr ir bijuši agresīvi un nikni pret saviem kaimiņiem.  Vienmēr ir gatavi mums uzbrukt un izrēķināties par tikai sev saprotamiem iemesliem. Tā tas ir bijis vienmēr. To mēs zinām. Cits jautājums – vai ministrija ir sākusi reāli gatavot sabiedrību jauna kara iespējai? Vai pašvaldības un ministrijas organizē izglītošanu, grupu aktivitātes, dronu kursus un informē ērti un saprotami par evakuāciju ārkārtas situācijā? Nē, neesmu neko tādu pamanījusi Rīgā vai Dienvidkurzemē. Tēlojam tālāk, ka “mūsu nav mājās”? 

Izlikties, ka nekas tāds nebūs un nenotiks, ir vieglāk. Protams. 

Kā panākt, lai krievi nevar mums uzbrukt? Priekš tam mums ir Ādažu bāze un cerība, ka Putins neizturēs Rietumu sankcijas. Jau tagad viņam trūkst apmaksāto karotāju Ukrainā. Tas, ka Kremlis ir ķēries klāt krievu studentiem, nozīmē, ka karotāju rezerves viņam ir izsīkušas. Krievijas universitātēs un koledžās studentiem pašlaik tiek piedāvāts parakstīt īpašus līgumus ar armiju. Viņiem tiek garantēta augsta alga, solīts apmācīt par dronu pilotiem un tiek zvērēts, ka izvietošana būšot tālu no frontes. Taču praksē šādi līgumi ir neefektīvi un puiši uzreiz nonāks “0” līnijā. 

Diezgan ilgi vidējais krievu karavīrs Ukrainas frontē ir pusmūža vīrietis no mazas pilsētas vai ciema, kuru kremlīni pievilinājuši parakstīt līgumu ar armiju, solot dažāda veida finansiālu kompensāciju un atbrīvošanu no parādiem. Šie krievu veči devās karot naudas dēļ. Nauda bija vajadzīga mājās palikušajām ģimenēm, kuras dzīvo trūkumā un tumsonībā.

Tagad Krievijas Aizsardzības ministrija vēlas vervēt karam jauniešus. Tādus, kas kaut ko saprot no droniem un jaunās kara loģikas. Otrā pasaules kara pieredze vairs neder. Taču krievu studenti nav tik nadzīgi. Viņus Putinam nākas piespiest iet karā. “Universitātes tagad bieži apzināti liedz studentiem kārtot eksāmenus, neļauj tos atkārtoti nolikt. Meklē iemeslus, lai piespiestu parakstīt kara līgumus”, – saka students Timurs Tučvaļutins. Pašlaik par “darbu armijā” Pēterburgas studentiem piedāvā 2000 – 3000 eiro mēnesī. Taču līgumu jāslēdz uz vairākiem gadiem. Viena gada “opcijas” nav.  

Vairums noslēgto līgumu ir beztermiņa, un mirstība frontē – ļoti  augsta. Daudzi krievu karavīri stāsta, ka viņi tiek sūtīti karot nelielās grupās (pa divi vai trīs, pretī mērķim 500 metru attālumā). “Debesis mudž no droniem. Visi šie karotāji ātri mirst vai tiek ievainoti. Tie, kas mēģina bēgt, tiek sodīti. Viņiem virsnieki iešauj galvā un viss” – SVT stāsta kāds anonīms krievu karavīrs.

Šis apstāklis liek cerēt, ka Putins ir jau izsmēlis visas rezerves. “Varenā un neuzvaramā krievu armija” pārvērtusies par slikti apmaksātu masu slepkavu bandu. Nebaidīsimies no ienaidnieka, kas mūs neieredz. Uzmanīsimies no ienaidnieka, kas aplaudē. 

Bet mūsu Aizsardzības ministrija varēja strādāt labāk. Daudz gudrāk un tālredzīgāk. 

Ilustrācija: Latvijā avarējušā Ukrainas drona atliekas. Foto: Latvijas Aizsardzības ministrija