Cilvēki ir dažādi un dzīvo atšķirīgas dzīves. Zviedrs Kristofers Forsbeks ir zviedrs un karavīrs šajā karā. Cīnās Ukrainas armijas sastāvā kopš 2022. gada. Gadu vēlāk gandrīz gāja bojā sapiera darbā pie Zaporižjes  un pēc tam pievienojās kaujas inženieru vienībai, kas piedalījās Ukrainas ofensīvā pret Krieviju (Kurskas apgabalā). Pērn krievu Krievijas militārā tiesa viņu aizmuguriski notiesāja par “terorisma noziegumiem pret Krieviju”. Kopā ar vēl dažiem ukraiņu cīnītājiem.  Protams, ka viņš šo visu uztver kā apbalvojumu. 

Pēdējos gadus vairs nekaro frontē, bet strādā pie dažādiem militāriem projektiem, lai kara mašīna “ripotu un virzītos uz priekšu vieglāk”. Paralēli strādā nepilnu slodzi dronu uzņēmumā. 

Dzīvo pašlaik Kijivā, taču uztur ciešus kontaktus ar “savējiem”, kuri pašlaik cīnās Sumos. Pēdējā mēneša laikā Krievija ir mēģinājusi tur izveidot buferzonu. Šie krievu mēģinājumi neizdodas. “Krievi spiež un ārdās, taču mēs pretojamies”, – saka Kristofers Forsbeks.

Šķiet, ka viņš runā patiesību, jo (ISW) dati arī liecina, ka Krievijas armija martā neieņēma jaunas teritorijas. 

Nepatīkami, ka miera sarunas ir atliktas Irānas kara dēļ. Arī Ukrainai paredzēto ieroču sistēmu pārvietošanu uz Irānu (Washington Post) ir nejaukas ziņas. Kā ukraiņi uztver Trampa draudus Eiropai? “Es to visu uztveru kā tipisku Trampa kaprīzi. Tās ir viņa ierastās muļķības. Dumjības ko viņš regulāri runā”, – domā Kristofers Forsbeks.

Taču karš Irānā ietekmē arī viņa darbu. Pieaugošās degvielas cenas ir apgrūtinājušas dzīvi. 

Kas notiks, ja amerikāņi vairs ieročus nepiegādās? 

Ukraina jau sen esot tam gatava. Pieļaujot, ka ieroču piegādes varētu tikt pārtrauktas, ja karš Irānā ieilgs. “Mums ir jāveido sava neatkarīga aizsardzības rūpniecība visos aspektos”- saka Kristofers. Viņš esot gatavs palikt Ukrainā tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tātad – līdz uzvarai. Pēc frontes traumas (2023. gadā) viņam bojāts nervs vienā rokā un ierobežota mobilitāte (vienā plaukstā), bet citādi viņš esot labā formā.

“Pastāv runas, ka ukraiņi atteiksies no daļām savas teritorijas. Es vispār nesaprotu šo argumentāciju. Vai mēs atteiktos no Esterjetlandes un Blekinges, lai iegūtu mieru? Ja Krievija mums uzbruktu?” -viņš saka un turpina:

“Nedomāju, ka mēs tādam priekšlikumam piekristu. Putins nevēlas neko vienu vai konkrētu. Viņš grib būt cars visur, jo cenšas atjaunot Krievijas impēriju. Ukraiņi to labi apzinās. Visi te zina, ka mums nav citas izvēles kā cīnīties. Uzvarēt Krieviju!” (DN)

Tā nu tas ir.

+

Sarunas par miera izlīgumu starp Ukrainu un Krieviju esot uz laiku apturētas, jo ASV “prioritātes tagad it citur”. Tā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacījis medijiem vakardien. (Kyiv Independent) Taču Ukrainas prezidenta birojs pagājušajā nedēļā ziņoja, ka ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 12. aprīlī apmeklēs Kijevu, lai piedalītos jaunās sarunās. Kremlis neesot informēts par jaunu sarunu plāniem. (TT)

Attēlā : Kristofers Forsbeks, kurš parakstīja savu pirmo līgumu ar Ukrainas armiju 2022. gadā. Fotogrāfija no privātā arhīva. (DN)